ES un NATO solās pastiprināt spiedienu uz Krieviju pēc dronu uzbrukuma Leipcigā
Pēc Vācijas apsūdzības Krievijai par dronu uzbrukumu Leipcigas lidostai ES un NATO vadītāji brīdina par jaunu eskalāciju un sola stingrāku atbildi. Vienlaikus Vācijā ziņots par iespējamiem sabotāžas gadījumiem pie elektrības apakšstacijām.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paziņojuši, ka Krievija kļūst arvien nekaunīgāka, un solījuši reaģēt uz to, ko sauc par "jauno normalitāti". Fon der Leiena šo notikumu nosaukusi par jaunu eskalāciju ES teritorijā, kas tieši saistīta ar Krieviju — dienu pēc tam, kad Vācija vainoja Krieviju neveiksmīgā dronu uzbrukumā Leipcigas lidostai augustā.
Vācijas iekšlietu ministrs otrdien paziņoja, ka policijas izmeklēšana un izlūkdatu analīze apstiprinājusi Krievijas iesaisti — drona konfigurācija, sastāvdaļas, sprāgstvielas un detonators atbilst citām zināmām Krievijas hibrīdoperācijām. 4. augustā drons ar sprāgstvielu, iespējams, bija vērsts pret Ukrainas kravas lidmašīnu; to neitralizēja robots, savukārt vēl viens drons, domājams, sadūrās ar citu kravas lidmašīnu. Desmit dienas vēlāk lidostā, kas ir svarīgs NATO mezgls, atrasts trešais drons. Ziņots par diviem aizdomās turētajiem — vienu ar Baltkrievijas un Krievijas pasēm, kurš ieceļojis ar tūrisma vīzu, un otru ar Latvijas un Krievijas pasēm.
Krievija apsūdzības noliegusi. Fon der Leiena uzsvēra, ka izmantots militāra līmeņa materiāls un Krievijas aģentu darbība ES teritorijā, un ka tas netiks pieļauts. ES ārlietu ministri Īrijā apsprieda iespējamu rīcību pret Krievijas tā saukto "ēnu floti", ko izmanto sankciju apiešanai; Francija, Beļģija un Nīderlande izsaukušas Krievijas vēstniekus protestā. Lietuvas ārlietu ministrs norādīja, ka Krievija neredz politiskas sekas savām hibrīdoperācijām.
Rite piebilda, ka pieaudzis risks Eiropas iedzīvotājiem no droniem un raķetēm, kas šķērso NATO austrumu flanga valstis, kā arī citas naidīgas darbības, tostarp ugunsgrēki aizsardzības ražotnēs. Pēdējās diennaktīs Vācijā ziņots vairākas aizdomīgas sabotāžas — divi uzbrukumi elektrības apakšstacijām, tostarp Bergheimā, kur atrastas sešas palaišanas ierīces. Ziemeļreinas-Vestfālenes iekšlietu ministrs sauc to par apzinātu uzbrukumu, izmeklējot gan ārvalsts organizētas sabotāžas, gan kreisā ekstrēmisma versijas.
Fon der Leiena atgādināja, ka ES jau apstiprinājusi 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un apspriež papildu finansējumu PAC-3 pretgaisa raķetēm, kā arī turpina darbu pie kopīga ES un Ukrainas prettāla raķešu aizsardzības projekta "Freyja". Viņa apsolīja, ka spiediens uz Maskavu tiks pastiprināts, kamēr Krievija nepārtrauks karadarbību Ukrainā.
