ES vairākos virzienos cenšas samazināt krievu ieceļošanu savienībā

Eiropas Savienība (ES) strādā pie vairākiem pasākumiem, lai samazinātu Krievijas pilsoņu skaitu, kas var ieceļot bloka teritorijā. Kā galējais variants tiek apsvērts pilnīgs neobligātu ceļojumu aizliegums Šengenas zonā, kurā ir atcelta robežkontrole starp dalībvalstīm. Brisele un vairākas dalībvalstis norāda, ka hibrīduzbrukumos ES nozīmīga loma bijusi personām, kas darbojušās ar Krievijas diplomātisko aizsegu vai ceļojušas ar tūrisma vīzām.

Vācijas iestādes paziņoja, ka augustā veiktā drona uzbrukuma Leipcigas lidostai, kas izraisīja būtiskus satiksmes traucējumus, galvenais aizdomās turētais ir Baltkrievijas un Krievijas pilsonis. Viņš ES ieceļoja ar Itālijas izsniegtu Šengenas tūrisma vīzu.

Ilgtermiņa risinājums

Agentūras RFE/RL pieejamā ES prezidentūras dokumentā teikts, ka vienīgais ilgtermiņa un efektīvais risinājums būtu vīzu ierobežojumi, kas aizliegtu neobligātus braucienus vienas tautības pieteikumu iesniedzējiem. Tam būtu jāmaina ES vīzu kodekss, ko pieņemtu ar kvalificētu balsu vairākumu: 55 % dalībvalstu, kas pārstāv 65 % ES iedzīvotāju. Plašāks kodeksa pārskats varētu notikt vēlāk šogad, taču vairākas dienvidu dalībvalstis joprojām nevēlas pilnībā slēgt kontaktus ar krieviem.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES pilnībā apturēja vīzu atvieglojumu nolīgumu ar Krieviju. Brisele izdeva arī nesaistošas vadlīnijas, kurās par prioritāriem noteikti būtiski braucieni, piemēram, humānu iemeslu dēļ vai ģimenes atkalapvienošanās nolūkā. Rezultātā dalībvalstu pieeja ir atšķirīga: austrumu pierobežas valstis vīzas izsniedz ļoti reti, bet dienvidu valstis bijušas atvērtākas. 2025. gadā tūrisma vīzas saņēma 477 878 Krievijas pilsoņu, un lielāko daļu izsniedza Grieķija, Itālija, Francija un Spānija.

Trīs paralēli virzieni

Līdz lēmumam par pilnīgu aizliegumu ES attīsta trīs pasākumus: aizliegt ieceļot Ukrainā karojušajiem, ierobežot Krievijas diplomātu pārvietošanos un izmantot vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu (LTV), kas ļauj uzturēties tikai izsniedzējvalstī. Dokumentā LTV vīzas minētas kā pagaidu risinājums, taču norādīts, ka tās vājina savstarpējo uzticēšanos un nesniedz pietiekamas drošības garantijas, jo iekšējās robežkontroles gandrīz nav.

Konsulātiem Krievijā drīzumā, iespējams, būs jāpārbauda militārā dienesta dokumenti, taču daudzi konsulātu darbinieki ir Krievijas pilsoņi, kurus Maskava esot brīdinājusi ar tiesvedību. Tiek apspriesta arī prasība diplomātiem iegūt iepriekšēju atļauju braucienam uz citu dalībvalsti un ierobežot viņu uzturēšanās ilgumu, lai graut spiegu tīklus.