ES varētu mīkstināt iebraukšanas aizliegumu Ukrainas kara dalībniekiem

Eiropas Savienība pašlaik apspriež iespēju samazināt sākotnēji plānoto iebraukšanas aizliegumu tiem, kas piedalījušies karā Ukrainā Krievijas pusē. Šis pasākums būtu daļa no 21. sankciju paketes pret Krieviju, kas jāapstiprina līdz 15. jūlijam.

Saskaņā ar jaunāko priekšlikumu aizliegums attiektos tikai uz īstermiņa vīzām un tikai uz personām, kas tieši piedalījušās kaujas darbībās Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī. Šādu ierobežojumu ierosināja Īrija, kas pašlaik vada ES Padomi, lai ņemtu vērā Francijas un Itālijas iebildumus pret pilnīgu aizliegumu. Šīs valstis uzskata, ka jautājums būtu jārisina vīzu politikas, nevis sankciju ietvaros, un brīdināja par praktiskām problēmām valstīm, kas apstrādā lielu skaitu vīzu pieteikumu no Krievijas pilsoņiem.

Sākotnējā priekšlikuma darbības joma bija daudz plašāka, iekļaujot visas personas, kas pildīja jebkādas funkcijas Krievijas bruņotajos spēkos, tostarp administratīvās un loģistikas. Jaunā versija attiecas tikai uz tiem, kas dien vai dienējuši Krievijas bruņotajos spēkos vai neregulārajos formējumos, kas atrodas Maskavas kontrolē vai darbojas tās interesēs, un ir tieši piedalījušies kaujas darbībās. Atšķirībā no sākotnējās versijas, tagad netiek pieņemts, ka pieteikuma iesniedzējs ir piedalījies karā, ja vien viņš nevar pierādīt pretējo.

Arī izņēmumu loks ir paplašināts. Sākotnēji vienīgais izņēmums bija vīzu izsniegšana pieteikuma iesniedzējiem, kas spēja pierādīt, ka ir dezertējuši no Krievijas armijas vai nepiekrīt Krievijas agresijas karam. Jaunā versija paredz iespēju ieceļot vai tranzītu humānu apsvērumu dēļ, nacionālo interešu vārdā vai saistībā ar starptautiskajām saistībām. Šajos izņēmuma gadījumos vīza ir ierobežota tikai ar izdevējvalsts teritoriju, un tās īpašnieks nevar ceļot uz citām ES dalībvalstīm bez šīs valsts piekrišanas.

Papildus iebildumiem par kara dalībnieku aizliegumu, Bulgārija paziņoja, ka bloķēs 21. sankciju paketi, jo tajā iekļauts Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils. Vēlāk līdzīgus argumentus izvirzīja arī Itālija.