ES vēstnieki atliek lēmumu par sankciju pastiprināšanu Krievijai
ES valstu vēstnieki trešdien nespēja vienoties par 21. sankciju paketi Krievijai. Diskusijas turpināsies ceturtdien, galvenokārt Grieķijas iebildumu dēļ.
/nginx/o/2026/02/04/17423623t1h5c9d.jpg)
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki trešdien, 2026. gada 22. jūlijā, nespēja panākt vienprātību par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju. Kā liecina ES diplomātu sniegtā informācija, sarunas tiks atsāktas ceturtdien.
Plānotā 21. sankciju pakete paredz būtisku ierobežojumu paplašināšanu naftas un gāzes nozarē, kā arī finanšu jomā. Tā iekļauj arī līdz šim apjomīgāko sankciju saraksta papildinājumu – 250 fiziskas un juridiskas personas, kas palīdz Krievijai apiet esošos ierobežojumus, tostarp izmantojot kriptovalūtas. Paketē iekļauti arī ierobežojumi zivju importam un vīzu izsniegšanai Krievijas karavīriem, kas piedalījušies karā pret Ukrainu. Turklāt paredzēts pagarināt naftas cenu griestus.
Galvenais šķērslis vienošanās panākšanai ir Grieķija, kas iebilst pret pilnīgu aizliegumu sniegt pakalpojumus Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) transportēšanai uz trešajām valstīm. Kā norādījis avots, Grieķija uzstāj, ka šī prasība ir jāsvītro no paketes.
Jau iepriekš 21. sankciju paketes apstiprināšanu bloķēja Bulgārija, kas pieprasīja izslēgt Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu no sankciju saraksta. Vēlāk šai prasībai pievienojās Itālija. Tomēr pēc Kirila izslēgšanas no saraksta šīs pretenzijas ir atsauktas.
ES Pastāvīgo pārstāvju komiteja jau 15. jūlijā nespēja pieņemt lēmumu par jauno sankciju paketi, taču diskusiju turpināšanas laikā tika nolemts līdz 23. jūlijam iesaldēt Krievijas naftas cenu griestus.
