ES vienlaikus risina vairākus ārpolitikas jautājumus: aizsardzība, attiecības ar Apvienoto Karalisti un Serbiju, paplašināšanās
Estonijas premjerministrs brīdina, ka atturēšana no Krievijas agresijas maksā mazāk nekā tās sekas; ES cenšas panākt ātru vienošanos ar Lielbritāniju; plāno attiecību uzlabošanu ar Serbiju pirms vēlēšanām; un piedāvā kandidātvalstīm priekšrocības pirms dalības.
Estonijas premjerministrs Kristens Mihaļs (Kristen Michal) Berlīnē notiekošajā ES līderu sanāksmē brīdinājis, ka ieguldījumi aizsardzībā un atturēšanā šodien ir lētāki nekā agresijas seku novēršana rīt. Viņš uzsvēra, ka nespēja atturēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izmaksātu vairāk nekā aizsardzības izdevumi.
Tikmēr ES cenšas paātrināt sarunas ar Lielbritāniju pēc jaunā premjerministra stāšanās amatā. Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Niks Tomass-Saimondss (Nick Thomas-Symonds) trešdien ieradās Briselē, lai pārrunātu plānotos lauksaimniecības un tirdzniecības līgumus, cenšoties tos saglabāt, neskatoties uz varas maiņu.
ES plāno arī uzlabot attiecības ar Serbiju, kurai tuvākajā laikā gaidāmas vēlēšanas. Serbijai varētu tikt piedāvāta iespēja tuvināties blokam pēc tam, kad tā atcēla likumus, kas, pēc ekspertu domām, apdraudētu demokrātiju.
Turklāt ES izstrādājusi jaunu plānu, lai saglabātu kandidātvalstu tuvumu. Saskaņā ar šo shēmu kandidātvalstis varētu saņemt ES priekšrocības pirms dalības, taču bez politiskām tiesībām, kas izjauca iepriekšējos priekšlikumus.
