Estonijas komiķis un pedagogs Popovs: mana psihiskā veselība ir pilnībā izpostīta
Estonijas komiķis un skolotājs Aleksandrs Popovs stāstīja par smagu dzīves periodu, kad vienīgais iemesls piecelties no rīta bija skolēni, un skaidroja, kāpēc skolās trūkst vīriešu pedagogu.
Komiķis un, kā viņš pats sevi nosaucis, "pedagogs-atkritums" Aleksandrs Popovs Vikerraadio ēterā atzinis, ka darbam skolā vajadzīga ārkārtīgi stipra personība, un tieši tāpēc skolās ir tik maz vīriešu.
Popovs stāstīja, ka viņa dzīvē bijis ļoti smags periods, kad skolēni bijuši vienīgais iemesls, kāpēc viņš spējis piespiest sevi no rīta izkāpt no gultas. "Šī rudens es esmu brīvs no klasiskās pasniedzēja darba, tomēr aktīvi atbalstu skolotājus — par savām tiesībām jāpastāv," atzīmēja Popovs.
Šoruden viņš uzstāsies ar stendapa programmu "Pedagogs-atkritums". Nosaukums, pēc viņa vārdiem, attiecas tikai uz viņu pašu, ne uz citiem skolotājiem, un programma stāstīs, kas notiek, kad smagos apstākļos vairs neatliek nekas cits, kā bērnu priekšā izlaist "cilvēkveidīgu pērtiķi".
Psihiskā veselība un profesija
"Es nekļuvu par pilnas slodzes sākumskolas skolotāju, jo mana psihiskā veselība ir pilnībā izpostīta. Lai strādātu ar bērniem, ir jābūt neticami stipram cilvēkam. Tieši tāpēc vīriešu starp skolotājiem ir mazāk — viņi vienkārši neiztur. Šajā ziņā sievietes ir stiprākas," sacīja komiķis.
Popovs atzina, ka nevēlētos būt skolotājs situācijā, kur pastāvīgi jāaizbildinās, piemēram, par metodiskiem lēmumiem, piebilstot, ka sociālie tīkli ir vieta, kur skolotājs uzzina, cik nevērtīgs viņš ir. Viņš ar smaidu pieminēja arī ikgadējo pavasara reitingu, kas rāda, cik "zemu" esi savā skolā — vai tā ir elites skola, vai skola, kur viss šķiet bezcerīgs. Pats Popovs strādājis elitārā skolā.
Pēc viņa vārdiem, vēlme mācīties ir katrā skolā, viss atkarīgs no resursiem, savukārt lielākais izaicinājums ir veidot attiecības ar skolēniem mainīgajā pasaulē.
"Manā dzīvē bija tik tumšs periods, ka skolēni bija vienīgais iemesls, kāpēc es no rīta izkāpu no gultas un uzskatīju, ka dzīvei vispār ir kāda vērtība," atzina Popovs, piebilstot, ka humors kalpo kā aizsardzības mehānisms, kad prieks par dzīvi izbeidzas.
Šodien Popovs esot relatīvi neitrālā stāvoklī, un viņam palīdz humors, kā arī lasīšana, ko viņš atklājis kā pašsaglabāšanās līdzekli. Viņa ieskatā, pašironija ir visgodīgākā kritikas forma — jokot var par visu, taču jāatceras, ka jāuzņemas atbildība par saviem vārdiem un ka kādam joks noteikti nepatiks.
