Etiopijā turpinās kaujas Tigrajas reģionā, cieš civiliedzīvotāji
Etiopijas ziemeļos atjaunojušās kaujas starp valdības spēkiem un Tigrajas nemierniekiem prasījušas civiliedzīvotāju dzīvības, savukārt sazināšanās un humanitārā palīdzība reģionā ir smagi ierobežota.
Etiopijas ziemeļdaļā jau vairākas nedēļas plešas kaujas starp valsts armiju un Tigrajas apvienotajiem spēkiem, un liecinieku stāsti liecina par pieaugošu civiliedzīvotāju cietušo skaitu. Interneta un citu sakaru pārtraukumi apgrūtina informācijas iegūšanu no skartajām teritorijām, tomēr Deutsche Welle izdevies sarunāties ar vairākiem aculieciniekiem.
Viena sieviete no mazpilsētas Selenvuhas stāstīja, ka smagas artilērijas apšaudē zaudējusi sešus radiniekus, bet izdzīvojušie, tostarp ievainotie, nevar tikt pie medicīniskās palīdzības, jo tuvākā ārstniecības iestāde atrodas tālu.
Cīņas par stratēģiskām pilsētām
Pēc vietējo iedzīvotāju un ar valdību saistītu grupējumu ziņām, 27. septembrī valsts bruņotie spēki (ENDF) ieņēmuši stratēģiski svarīgo pilsētu Alamatu Tigrajas dienvidos, ko apstiprinājis arī konfliktu monitorings ACLED. Vairāki Alamatas iedzīvotāji apgalvo, ka uzbrukumi bijuši vērsti tieši pret civiliedzīvotājiem, un vienā sestdienas tirgus uzbrukumā gājuši bojā 11 cilvēki, 15 tikuši ievainoti. Šos apgalvojumus nav bijis iespējams neatkarīgi pārbaudīt, un armijas pārstāvis uz komentāru nav atbildējis.
Tikmēr valdības spēki turpina virzīties uz reģiona galvaspilsētu Mekelli, bet Tigrajas kaujinieki cenšas aizstāvēt citas pilsētas dienvidos.
Konflikta saknes
Cīņas saasinājās, kad 23. septembrī Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronte (TPLF) kopā ar sešām citām grupām un negaidīti pievienojušos Amharas Fano kustību ieņēma vairāku pilsētu lidostas. Abas puses vaino viena otru par jaunā konflikta izraisīšanu. Iepriekšējais 2020.–2022. gada karš, kurā, atkarībā no avota, gāja bojā no 162 000 līdz 600 000 cilvēku, formāli beidzās ar 2022. gada Pretorijas vienošanos, taču vairāki tās nosacījumi netika īstenoti.
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja no Tigrajas evakuējusi vien apmēram 160 cilvēku. Novērotāji un tiesību eksperti brīdina par civilās infrastruktūras — slimnīcu, skolu un dievnamu — apzinātu vai nejaušu apšaudi, kas var tikt kvalificēta kā kara noziegums. Vienlaikus strauji pieaug preču cenas, jo apgādes maršruti ir traucēti.
