Faktomāts: Kulberga taupības plāna aprēķinos atrastas neatbilstības
TVNET faktu pārbaudes projekts analizēja premjerministra Andra Kulberga valsts finanšu atveseļošanas plānu 2027.–2030. gadam un konstatēja, ka prezentācijas skaitļi savā starpā nesakrīt. Solītie 2,875 miljardi eiro nav pierādīti ar piedāvātajiem aprēķiniem.
/nginx/o/2026/11/17/18039150t1hd984.jpg)
Latvijas premjerministra Andra Kulberga 10. novembrī prezentētajā valsts finanšu atveseļošanas plānā 2027.–2030. gadam ir skaitļu neatbilstības, secināts TVNET faktu pārbaudes projektā "Faktomāts". Premjers cer četru gadu laikā samazināt izdevumus un palielināt budžeta ieņēmumus kopumā par 2,875 miljardiem eiro, taču prezentētie aprēķini neļauj apgalvot, ka šo mērķi izdosies sasniegt.
Kāpēc taupība vispār nepieciešama
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ekonomika, ņemot vērā inflāciju, augusi aptuveni par 15%, bet Lietuvas – par 34%. Valsts parāds 2025. gada beigās bija 20,2 miljardi eiro jeb 46,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Finanšu ministrija prognozē, ka līdz 2027. gada beigām tas var sasniegt 24,7 miljardus eiro (50,4% no IKP), bet nemainīgas politikas gadījumā 2027. gada budžeta deficīts varētu būt 4,2% no IKP.
Kur skaitļi nesakrīt
Sešu pasākumu virzienu summa veido 2,690 miljardus eiro, tātad par 185 miljoniem mazāk nekā kopējais rezultāts. Līdzīgu summu – 185 miljonus – prezentācija min kā vienreizējus ieņēmumus, taču vismaz 135 miljoni no tās jau ir ieskaitīti citā virzienā, tāpēc skaidrojums neder.
Tāpat 2027. gada 822 miljonos iekļauti 215 miljoni vienreizēju ieņēmumu, uz kuriem nākamajos gados paļauties nevar. Zem nosaukuma "ietaupījums" apvienoti gan izdevumu samazinājumi, gan papildu ieņēmumi.
Vēl 2030. gadā, pat ņemot vērā visus pasākumus un papildu nodokļus, budžeta deficīts pārsniegtu ES noteikto robežu par 929 miljoniem eiro, lai gan plānā solīts virsnormas deficītu samazināt līdz nullei.
Novecojuši dati
Prezentācijā minēta parāda prognoze 56,4% no IKP 2029. gadā, lai gan Finanšu ministrija četras dienas pirms tam publicēja jaunāku – 53,1%. Vecāku pabalsta nosacījumi nav ņēmuši vērā Saeimas 2026. gada 20. augusta grozījumus, bet nodokļu atvieglojumu dati ir no 2017. gada.
Faktomāta secinājums: Kulbergs norāda uz reālām problēmām, bet daļa summu ir vienreizēja, daudziem pasākumiem vajadzīgi politiski lēmumi, un 2,875 miljardu sasniegšana nav pierādīta.


