Faktomāts: Sankcijas pret Krieviju darbojas, taču straujš sabrukums nav gaidāms
Neskatoties uz Kremļa apgalvojumiem, Rietumu sankcijas būtiski samazinājušas tirdzniecību starp Eiropu un Krieviju, taču Krievijas ekonomikai tuvojas stagnācija, nevis sabrukums.
TVNET GRUPAS faktu pārbaudes projekts “Faktomāts” analizējis Krievijas propagandas bieži izmantoto apgalvojumu, ka sankcijas nestrādā. Pētījumā, balstoties uz Latvijas Bankas ekonomista Matīsa Mirošņikova un citu ekspertu atziņām, secināts, ka sankcijas darbojas, taču to ietekme nav tūlītēja un Krievijas ekonomika līdz 2026. gada beigām, visticamāk, piedzīvos stagnāciju, nevis strauju kritumu.
Sankciju ietekme uz tirdzniecību
Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES valstis ik mēnesi uz Krieviju eksportēja preces vairāk nekā 7 miljardu eiro vērtībā. Pēc trim gadiem šis apjoms samazinājies līdz 2,4 miljardiem eiro. Vēl straujāks kritums vērojams Krievijas importā uz Eiropu – no vairāk nekā 20 miljardiem eiro mēnesī līdz aptuveni 2 miljardiem, kas ir samazinājums par aptuveni 90%. Tomēr ievērojamu daļu atlikušā importa joprojām veido nafta un gāze.
Krievija mēģina apiet sankcijas, izmantojot trešās valstis, piemēram, Baltkrieviju un Centrālāzijas valstis. Pēc automašīnu eksporta aizlieguma piegādes uz Baltkrieviju pieauga, bet pēc tam, kad arī šī iespēja tika bloķēta, Krievija sāka iepirkt preces caur Centrālāziju. Eksperts Jans Dunins-Vasovičs norāda, ka pati Krievijas vēlme iegūt noteiktas preces un tehnoloģijas liecina, ka sankcijas darbojas.
Krievijas ekonomikas problēmas
Lai gan oficiālā statistika rāda ekonomikas izaugsmi pēc 2022. gada, tā balstīta uz patēriņu un valsts tēriņiem, kas veicina inflāciju. Oficiālā inflācija Krievijā ir aptuveni 10%. Darbaspēka trūkums kļūst arvien akūtāks – bezdarbs sasniedzis rekordzemu līmeni (2,5%), salīdzinot ar 6–7% Latvijā. Krievijai nepieciešams vairāk darbinieku gan armijai, gan rūpniecībai, īpaši sankciju apiešanai nepieciešamās pašražošanas dēļ.
Ķīna izmantojusi situāciju, līdz 2024. gada beigām palielinot eksportu uz Krieviju līdz vairāk nekā 11 miljardiem dolāru, galvenokārt transportlīdzekļu, tehnikas un elektronikas jomā. Tomēr Krievijas ienākumi no eksporta ir samazinājušies, jo, piemēram, gāzes piegādes Ķīnai ir mazāk izdevīgas nekā Eiropas tirgus.
Nākotnes prognozes
Ekonomists Dmitrijs Nekrasovs no domnīcas CASE prognozē, ka līdz 2026. gada beigām Krievijas ekonomiku sagaida stagnācija vai ļoti vājš kritums, nevis straujš sabrukums. Latvijas Bankas eksperts Mirošņikovs uzsver, ka sankciju spiediens ir jūtams, taču Krievija joprojām pelna ar energoresursiem un aktīvi tirgojas ar Ķīnu un Indiju. Viņš brīdina, ka “skaistie izaugsmes rādītāji slēpj darbaspēka trūkumu un augstu inflāciju – tā ir kara ekonomika”. Lai pastiprinātu spiedienu, ES būtu jākoncentrējas uz atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes, stingrāku sankciju apiešanas kontroli un preču piegāžu ierobežošanu.
