Feministe zem paillettēm: kāpēc Dollija Pārtone tika mīlēta visā pasaulē

Pēc Dollijas Pārtones nāves režisore Marta Elīna Martinsone dalījusies personiskās pārdomās par kantrimūzikas leģendu, uzsverot, ka viņas mūžs bijis viens no izteiksmīgākajiem feminisma piemēriem, lai gan pati dziedātāja šo apzīmējumu nekad neesot izmantojusi sev.

Martinsone raksta, ka bērnībā Pārtone viņai šķitusi savdabīga parādība – blonda sieviete ar spilgtiem kostīmiem un izteiksmīgu izskatu, savukārt pirmā iepazīšanās ar viņu notikusi caur kino, tostarp filmu, kurā piedalījies arī Silvestrs Stallone. Laikam ejot, autores uzmanību arvien vairāk piesaistījusi Pārtones tēla kombinācija – lielas parūkas, gari nagi, plastiskās operācijas un spīdošie tērpi – kas apvienota ar neatkarību, karjeru un pašapziņu.

Pārspīlēta sievišķība kā brīvības izpausme

Pēc autores domām, Pārtone savu pārspīlēto sievišķo tēlu izmantojusi kā apzinātu masku un brīvības formu, iedvesmojoties, kā vēsta leģendas, no sava bērnības novada pazīstamas sievietes izskata. Kad citi mēģinājuši par viņas izskatu smieties, Pārtone pati esot smējusies pirmā, un visu, ko viņa darījusi, viņa darījusi pēc saviem noteikumiem.

Daudzpusīgs mantojums

Martinsone atgādina, ka retai zvaigznei izdevies izraisīt tik plašas un vienprātīgas sēras kā Pārtones nāve. Dziedātāja karjeras laikā pievērsusies gan kantrimūzikai, gan popmūzikai, gan bluegrass žanram, sadarbojoties ar tādiem mūsdienu māksliniekiem kā Sabrina Kārpentere, Post Malone, Beyoncé un Pitbull. Viņa arī sarakstījusi grāmatu kopā ar rakstnieku Džeimsu Patersonu, izveidojusi savu čuguna pannu līniju, kā arī suņu aksesuāru zīmolu "Doggy Parton". Autore secina, ka Dollija bijusi vispārīgi un vienlaikus dziļi mīlēta zvaigzne līdz pat savai nāves dienai.