Fico atsakās aizstāvēt NATO sabiedrotos saskaņā ar 5. pantu uzbrukuma gadījumā

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico uzstāšanās laikā Prešovā studentu un slimnīcas darbinieku priekšā paziņoja, ka negrasās pildīt NATO 5. panta saistības, kas paredz aliansei kopīgi reaģēt uz bruņotu uzbrukumu kādai no dalībvalstīm.

Runas laikā Fico nevienu reizi nepieminēja Krieviju kā agresorvalsti vai militāra apdraudējuma avotu Eiropai. Tā vietā viņš vainoja Eiropas līderus "kareivīgā retorikā" un pauda, ka nesaprot, pret ko īsti NATO būtu jāaizsargājas.

Kritika par 5. pantu

Premjers apgalvoja, ka reizēm rodas tendence nespēju risināt tādas problēmas kā nelegālā migrācija, konkurētspēja un augstās enerģijas cenas aizstāt ar aicinājumiem "cīnīties", nepaskaidrojot, ar ko tieši.

Fico arī tieši pauda nevēlēšanos piemērot Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, jautājot, vai kāds var iedomāties situāciju, kurā Slovākijai tiktu likts sagatavot piecus vai desmit tūkstošus karavīru, lai tie dotos kaut kur cīnīties, nezinot pret ko un kāpēc. Viņš uzsvēra, ka nevēlas Slovākijas iesaisti militārā konfliktā "kāda 5. panta dēļ" un solīja kā premjers darīt visu, lai valsts nekad netiktu iesaistīta bruņotā konfliktā.

Ilgstoša Ukrainai naidīga nostāja

Kopš atgriešanās premjera amatā 2023. gada rudenī Fico nekavējoties pārtrauca militāro palīdzību Ukrainai un ir regulāri paudis Ukrainai naidīgus izteikumus, attaisnojot Krievijas iebrukumu. 2024. un 2025. gadā viņš sistemātiski iebilda pret Ukrainas dalību NATO un draudēja to bloķēt ar veto, apgalvojot, ka tas novestu pie Trešā pasaules kara. 2026. gada jūnijā, pirms NATO samita Ankarā, Fico arī izteicās pret turpmāku plašu finansiālu un militāru atbalstu Ukrainai.