Fico paziņo, ka nevēlas aizstāvēt sabiedrotos saskaņā ar NATO 5. pantu

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, uzstājoties Prešovā studentu un slimnīcas darbinieku priekšā, paziņojis, ka nav gatavs pildīt Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā noteiktās saistības par kolektīvo aizsardzību, ja Krievija uzbruktu kādai NATO dalībvalstij.

Uzrunas laikā Fico nevienu reizi nenosauca Krieviju par agresorvalsti vai militāra apdraudējuma avotu Eiropai. Tā vietā viņš pārmeta Eiropas līderiem "kareivīgu retoriku" un apgalvoja, ka nesaprot, pret ko tieši alianse gatavojas aizstāvēties. Pēc viņa vārdiem, runas par cīņu tiekot izmantotas, lai novērstu uzmanību no nespējas risināt tādas problēmas kā nelegālā migrācija, konkurētspēja un augstās energoresursu cenas.

Fico arī publiski pauda nevēlēšanos, ka Slovākija tiktu iesaistīta militārā konfliktā 5. panta piemērošanas dēļ, kas paredz sūtīt karavīrus cīnīties, iepriekš nezinot, pret ko un kāpēc. Viņš solīja kā premjers darīt visu iespējamo, lai Slovākija nekad netiktu ievilkta militārā konfliktā.

Ilgstoša nostāja pret Ukrainu

Kopš atgriešanās premjera amatā 2023. gada rudenī Fico ir pārtraucis militāro palīdzību Ukrainai un regulāri nācis klajā ar antiukrainiskiem paziņojumiem, kas attaisno Krievijas iebrukumu. 2024. un 2025. gadā viņš sistemātiski iebilda pret Ukrainas dalību NATO, draudot to bloķēt ar veto, argumentējot, ka tas novestu pie Trešā pasaules kara. 2026. gada jūnijā, pirms NATO samita Ankarā, Fico noraidoši izteicās arī par turpmāku plaša mēroga finansiālu un militāru atbalstu Ukrainai.