Filma atklāj, kā meteorologi palīdzēja izšķirt D-dienas likteni 1944. gadā
Jauna filma “Pressure” atainoja, kā Otrā pasaules kara meteorologi ar niecīgiem datiem paredzēja laikapstākļu logu, kas ļāva sākt D-dienas izkāpšanu 1944. gada 6. jūnijā. Vēsturnieki un meteorologi stāsta, cik sarežģīts bija šis lēmums.
Kinoteātros Lielbritānijā un Īrijā no 9. septembra tiek rādīta filma “Pressure”, kas balstīta uz reāliem notikumiem ap 1944. gada D-dienas izkāpšanos Normandijā. Filmas centrā ir kapteinis Džeimss Stags, kuram bija jāsniedz ģenerālim Eizenhaueram prognoze par to, vai laikapstākļi ļaus veikt izkāpšanu, kas sākotnēji plānota 5. jūnijā.
Prognoze bez mūsdienu tehnoloģijām
Readingas Universitātes zinātnieks Stīvens Bērts, kurš konsultēja filmas veidotājus, skaidro, ka 1940. gados prognozēt laikapstākļus vairāk nekā 24 stundas uz priekšu bija ārkārtīgi grūts uzdevums. Tolaik meteorologiem bija pieejami tikai daži kuģu, zemūdeņu un lidmašīnu novērojumi, bez satelītiem vai mūsdienu datiem no ASV. Nedēļu pirms plānotās izkāpšanas bija fiksēts karstākais maijs vēsturē — rekords, kas pārsists tikai šogad —, pēc kā tuvojās liela vētra, aiz tās vēl viena.
Readingas Universitātes profesors Eds Hokinss norāda, ka prognozes veidoja trīs komandas, kuru secinājumi atšķīrās, un Stagam bija jāapkopo to rezultāti vienā ieteikumā, kas ietekmēja 160 000 sabiedroto karavīru likteni. Sākotnēji komandas nesaskaņoja viedokļus par 5. jūniju, un Stags secināja, ka apstākļi būs bīstami, tāpēc izkāpšanu atlika. Taču līdz 4. jūnija vakaram radās vienprātība, ka 6. jūnijā varētu atvērties neliels, bet piemērots laika logs, un iebrukums tika atjaunots.
Precīzas vēsturiskas liecības
Meteoroloģiskā dienesta arhīviste Ketrīna Rosa stāsta, ka filmas veidotājiem tika nodrošinātas precīzas 1944. gada jūnija laikapstākļu karšu, kodu un dokumentācijas kopijas. Viņa piebilst, ka sabiedrotajiem bija pieejami dati gan no Lielbritānijas, gan Atlantijas otras puses, kā arī pateicoties Blečlijas parkā uzlauztajam Enigmas kodam — arī Vācijas laikapstākļu novērojumi. Vācu spēki gan bija informēti par vētrām, taču viņiem trūka datu par gaidāmo īslaicīgo uzlabojumu.
Eksperti atzīst, ka pat mūsdienu, ar mākslīgo intelektu balstītas sistēmas, izmantojot tā laika datus, grūti spētu precīzi paredzēt 1944. gada 6. jūnija apstākļus. Rosa šo prognozi dēvē par vienu no svarīgākajām meteoroloģijas vēsturē.
