Filmas “Into the Wild” iedvesmots ceļotājs atklāj: brīvība ir prāta stāvoklis, nevis fiziska bēgšana
Pēc 20 gadu ceļojumiem un Pacific Crest Trail pārgājiena autors saprot, ka īstā brīvība nav atraušanās no sabiedrības, bet gan iekšējs miers un saikne ar sevi.
Kāds ceļotājs, kurš 16 gadu vecumā noskatījies filmu “Into the Wild” un uzreiz iedvesmojies no galvenā varoņa Kristofera Makkendlesa atteikšanās no sabiedrības, pēc divdesmit gadiem secina, ka ilgi meklētā brīvība nav fiziska bēgšana, bet gan prāta brīvība.
Autors, kurš tagad dodas 2650 jūdžu garajā Pacific Crest Trail maršrutā no Meksikas līdz Kanādai, stāsta, ka pusaudža gados viņu valdzināja ideja par dzīvi pēc saviem noteikumiem, prom no Londonas priekšpilsētas. Nākamo 20 gadu laikā viņš ceļoja pa Indiju, Nepālu, Brazīliju un citām zemēm, katru reizi meklējot nākamo piedzīvojumu, cerot saprast, kas viņš ir.
Tomēr ar laiku viņš sāka filmu uztvert citādi – apbrīnojot nevis Kristofera bēgšanu, bet saskatot tās izmaksas. Kāds vakars Losandželosā, kad miljonu pilsētā viņš jutās vientuļš, lika atgriezties Londonā un veidot stabilas attiecības ar ģimeni un draugiem, nevis meklēt nākamo aizbēgšanu.
Šogad, uzsākot Pacific Crest Trail pārgājienu, autors to dara nevis, lai aizbēgtu no dzīves, bet lai virzītos dziļākā saiknē ar dabu un sevi. Pārgājieni kļuvuši par meditāciju, palīdzot tikt galā ar trauksmi. Vissvarīgākā mācība – dzīvot soli pa solim, uzticoties nākamajam. Kā viņš saka, vientulība un izolācija nav viens un tas pats; izolācija mierina, ja ir saknes, uz kurām atgriezties.
