Finanšu pratības eksperte: kāpēc nauda izkūp, pat ja par to runājam vairāk nekā agrāk

Finanšu pratības joma Latvijā pēdējos gados ir piedzīvojusi zināmu attīstību – izveidotas vairākas platformas un pieaugusi ekspertu pieejamība, kas skaidro naudas jautājumus saprotamā valodā. Tomēr, kā norāda finanšu pratības eksperte Jeļena Titko, dažās jomās situācija pat kļuvusi sliktāka, ja ņem vērā jaunākos pētījumu rezultātus.

Viņa atsaucas uz Latvijas Bankas koordinētu pētījumu, kurā iedzīvotājiem lūgts aprēķināt, cik procentu naudas viņi iegūtu, ieguldot 100 eiro uz gadu. Pārsteidzoši liela daļa respondentu ar šo, pēc Titko vārdiem, elementāru aritmētikas uzdevumu nebija tikuši galā.

Krāpnieki kļūst gudrāki, kļūdas – nemainīgas

Viena no problēmām ir krāpnieku arvien pieaugošā izveicība, ko tagad palīdz nodrošināt mākslīgais intelekts. Taču, pēc eksperte sacītā, cilvēki joprojām pieļauj tādas pamatkļūdas kā konta datu izpaušanu citiem, kas bija zināms kā nepareizi rīcības veids jau sen pirms digitālo tehnoloģiju laikmeta.

Jaunieši – riska grupa

Latvijas Bankas pētījums liecina, ka daži no zemākajiem rezultātiem vērojami tieši 18–19 gadu vecuma grupā, lai gan finanšu kļūdas sastopamas visās vecuma grupās. Titko paskaidro, ka tieši šajā vecumā cilvēki pirmo reizi sastopas ar patstāvīgiem finanšu lēmumiem – pamet vecāku māju, sāk studēt un strādāt. Viņas skatījumā tieši tad nepieciešams praktisks atbalsts, lai iemācītos elementāras, bet būtiskas lietas par algu, krāpniecību, investīcijām un pensijas uzkrājumiem.

Lai risinātu šo problēmu, eksperte ir iesniegusi iniciatīvu portālā "ManaBalss.lv" ar priekšlikumu noteikt finanšu pratību par obligātu studiju kursu visās Latvijas augstskolās. Mērķis būtu nodrošināt, ka jaunieši apgūst praktiskas iemaņas personīgo finanšu pārvaldībā, kas palīdzētu viņiem nodrošināt savu labklājību ilgtermiņā.