trešdiena, 2026. gada 17. jūnijs
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

BaltijaPublicēts: 2026. gada 17. jūnijs 11:21

Fiziskās sagatavotības monitorings jauniešiem Igaunijā pārcelts uz 2028. gadu

Igaunijā jauniešu fiziskās sagatavotības valsts monitoringa ieviešana tiek atlikta vismaz līdz 2028. gadam, jo nepieciešamas izmaiņas likumdošanā un pašreizējā valdība to nespēs īstenot.

Foto: ERR (rus)

Igaunijas Saeimas Sociālo lietu komisija 4. jūlijā apsprieda jauniešu fiziskās aktivitātes veicināšanu kā valsts nozīmes jautājumu. Komisija vērsās pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lai noskaidrotu, kādā stadijā ir bērnu fiziskās attīstības monitoringa datubāzes izveide. Šāda datubāze plānota pēc Somijas parauga, kur ik gadu tiek testēti 5. un 8. klašu skolēni. Somijā pētījums parādīja, ka zema fiziskā aktivitāte valstij izmaksā 3,2 miljardus eiro gadā, savukārt aktīvā dzīvesveida īpatsvara palielināšana no 23% līdz 50% dotu 1 miljarda eiro ietaupījumu.

Komisijas priekšsēdētāja Signe Rīsalo (Reformu partija) uzsvēra, ka komisija vēlas mudināt ministriju rīkoties. Viņa atbalsta monitoringa ieviešanu, norādot, ka tas nav pretrunā ar 2024. gada rudenī ievietoto kustīguma mācību priekšmetu, kur vērtējums vairs nav atkarīgs no sporta rezultātiem, bet ir apkopojošs. “Viena lieta ir atzīme atestātā, cita – monitorings valsts statistikai,” skaidroja Rīsalo.

Tomēr izglītības ministre Kristīna Kallasa (Eesti 200) norādīja, ka pašreizējā valdība šo iniciatīvu neīstenos. Lai veiktu masveida personas datu vākšanu, nepieciešami grozījumi Pamatskolas un ģimnāzijas likumā, kas prasa laiku. Pēc viņas teiktā, viens no apspriestajiem variantiem ir līmeņdarbu formāts, kurā novērtētu atlasi, nevis katru bērnu. Optimistiskā prognoze liecina, ka valsts monitorings varētu sākties 2028. gadā.

Igaunijas Aizsardzības spēki ir pauduši bažas par jauniešu fizisko sagatavotību, jo ik gadu samazinās fiziskās sagatavotības testu nokārtošanas procents. Lai motivētu jauniešus ierasties obligātajā dienestā labākā formā, kopš pagājušā gada valsts piemaksā 50 eiro mēnesī tiem, kuri testos iegūst vismaz 240 punktus no 300.

Tartu Universitātes zinātnieki jau izstrādājuši monitoringa sistēmas pirmo versiju, kas izmēģināta pilotprojektā. Tajā mēra 20 metru skrējienu, lēcienu no vietas, rokas dinamometra spiedienu un lokanību.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā