Flāvio Bolsonāru uzvar pirmajā kārtā, Brazīlija dodas uz otro kārtu pret Lulu
Brazīlijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā labējais kandidāts Flāvio Bolsonāru guvis pārsvaru pār pašreizējo prezidentu Lulu da Silvu, taču nepieciešams otrs balsojums 25. oktobrī, lai noteiktu uzvarētāju.
Pirmās kārtas rezultāti
Brazīlijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā labējais kandidāts Flāvio Bolsonāru (45) guvis pārsvaru pār pašreizējo kreiso prezidentu Luisu Inasiu Lulu da Silvu (80), taču neviens nesaņēma nepieciešamos vairāk par 50% balsu, lai uzvarētu uzreiz. Pēc 98,81% balsu saskaitīšanas Bolsonāru bija 47,24%, Lulu — 44,91%. Otrā kārta notiks 25. oktobrī. Bolsonāru rezultāts pārsniedzis gaidīto, un, tā kā citi pirmajā kārtā izkritušie labējie kandidāti vairs nekonkurēs, otrā kārta izskatās viņam izdevīgāka. Nododot balsu, Lulu brīdinājis, ka izvēle ir starp demokrātiju un "barbarismu", bet Bolsonāru paziņojis, ka vēlas "atbrīvot Brazīlijas tautu".
Ģimenes saites un priekšvēsture
Flāvio Bolsonāru ir bijušā prezidenta Žaira Bolsonāru dēls — Žairs izcieš 27 gadu cietumsodu par neizdevušos apvērsumu pēc pēdējo vēlēšanu zaudējuma un bija kandidēšanai liegts arī bez šā soda, tāpēc izvirzīja dēlu. Žaira sieva Mišela svētdien ievēlēta Senātā. Flāvio solījis amnestiju tēvam un atbalstītājiem, kas 2023. gada 8. janvārī vandalizēja valdības ēkas. Lulu meklē ceturto pilnvaru termiņu; 2022. gadā viņš Žairu Bolsonāru apspēlēja ar mazāk nekā 2% — šaurāko starpību Brazīlijas vēlēšanu vēsturē. Lulu atbalsta vairāk nabadzīgie vēlētāji, katoļi un sievietes; Bolsonāru — dienvidu reģions, bagātākie vēlētāji un evaņģēliskie kristieši.
ASV, Ķīna un starptautiskā iejaukšanās
Vēlēšanu tiesas priekšsēdētājs apstiprinājis, ka starptautiskas iejaukšanās pierādījumu nav. Lulu kampaņā uzsvēris "suverenitāti" un apsūdzējis ASV iejaukšanās mēģinājumos. Jūlijā Brazīlija atteikusi vīzas divām ASV ierēdnēm, kuras, kā apgalvots, mēģinājušas graut ticību vēlēšanu sistēmai — ASV šo saukusi par nepamatotu; tas notika pēc Flāvio nepatiesā apgalvojuma diplomātiem par balsošanas iekārtu izcelsmi. Flāvio panācis, ka ASV divas lielākās Brazīlijas bandas atzinusi par teroristiskām. Viņa uzvara varētu tuvināt Brazīliju ASV koalīcijai pret narkotirgošanu, taču viņš solījis saglabāt pragmatiskas attiecības ar Ķīnu — tagad Brazīlijas lielāko tirdzniecības partneri sojas un liellopu gaļas eksportā. Pērn Tramps izmantoja Žaira apvērsuma lietu, pamatojot tarifus Brazīlijai.
Korupcija un drošība
Kampaņu iezīmējis skandāls ap cietumā esošo baņķieri Daniēlu Vorkaro, kas organizējis lielu finanšu krāpšanu. Flāvio atzinis, ka lūdzis viņam finansēt filmu par tēvu pēc ierakstiem, kuros lūgti 134 miljoni reālu (~25,9 mlj. ASV dolāru). Netieši skandāls skāris arī Lulu, jo Vorkaro, pēc policijas datiem, lūdzis palīdzību tiesnesim Aleksandram de Moraesam, kurš noliedz pārkāpumus. Noziedzība un drošība arī bijuši galvenie vēlēšanu temati — slepkavību skaits samazinājies, bet ielu noziegumi pieaug. Flāvio solījis atzīt bandas par teroristiskām un būvēt cietumus pēc Salvadoras parauga. Balsot bija tiesīgi ap 160 miljoniem iedzīvotāju.
