Fon der Leiena bez saskaņošanas piedāvā Kanādai ES „asociētās dalībvalsts” statusu

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena trešdien, uzstājoties Eiropas Parlamentā Strasbūrā ar ikgadējo runu par Savienības stāvokli, pārsteidza gan ES dalībvalstis, gan pašu Kanādu, piedāvājot Otavai kļūt par pirmo Eiropas Savienības „asociēto dalībvalsti”. Ideja tika izteikta tieši, uzrunājot klātesošo Kanādas premjerministru Marku Kārniju, un izpelnījās aplausus zālē, taču, kā vēsta Politico, priekšlikums iepriekš netika saskaņots ar ES dalībvalstu galvaspilsētām.

Neskaidrības un piesardzīga reakcija

Četri diplomāti aģentūrai apstiprināja, ka viņu valdības par plānu netika informētas, bet viens no viņiem raksturoja rīcību kā „bīstamu” un „neapdomīgu”. Nav skaidrs arī pats jēdziens — pat Komisijas ierēdņi, kas nodarbojas ar paplašināšanos, atzina, ka par priekšlikumu neko nezināja. Jauna dalības forma pieprasītu līgumu grozījumus, norādīja Eiropas Parlamenta deputāts Renē Repasi.

Kanādas puse strauji mazināja gaidas — topošais vēstnieks ES Džonatans Vilkinsons paziņoja, ka „vēl neesam tur”, uzsverot koncentrēšanos uz konkrētiem rezultātiem. Arī Kārnijs iepriekš bija runājis par „unikālu aliansi”, nevis dalību ES.

Konteksts un iespējamās sekas

Kanāda meklē ciešākas saites ar Eiropu, lai mazinātu atkarību no ASV, kas saņem aptuveni 70% tās eksporta, saasinoties tirdzniecības konfliktam un Donalda Trampa retorikai. ES amatpersonas steidza noraidīt domu, ka līdzīgu statusu varētu prasīt arī Lielbritānija, uzsverot, ka modelis paredzēts valstīm ārpus Eiropas.

Bez līguma grozījumiem iespējamais risinājums varētu līdzināties Eiropas Ekonomikas zonas modelim, taču bez balsstiesībām ES likumdošanā. Pēc avota ziņām, nākotnē līdzīgs statuss varētu tikt piedāvāts arī Austrālijai, Jaunzēlandei, Singapūrai un Japānai. Vācijas valdības pārstāvis Štefans Kornēliuss pauda atklātību diskusijām, tomēr aicināja rūpīgāk apsvērt tieši „asociētās dalībvalsts” apzīmējumu.