Fotogrāfa mūžinātie 1987. gada protesta kadri liecina par cīņu pret Molotova-Ribentropa paktu
39 gadus pēc protesta pie Brīvības pieminekļa saglabājušies retie fotoattēli, ko uzņēmis fotogrāfs Uldis Briedis, kurš iemūžinājis vienu no pirmajiem atklātajiem pretpadomju protestiem. Attēlus tagad glabā viņa dzīvesbiedre.
- gada 23. augustā pie Brīvības pieminekļa Rīgā notika pirmais atklātais protests pret Molotova-Ribentropa paktu — vienu no galvenajiem dokumentiem, kas noteica Baltijas valstu okupāciju. Šis notikums kļuva par nozīmīgu pagrieziena punktu pretpadomju kustībā, jo līdz tam publiski izteikt šādus uzskatus bija bīstami.
Viens no retajiem cilvēkiem, kam izdevās šo vēsturisko brīdi iemūžināt fotogrāfijās, bija fotogrāfs Uldis Briedis. Viņa uzņemtie kadri kļuvuši par vērtīgu vizuālu liecību par to, kā ideja par Latvijas neatkarību tika uzturēta dzīva pat vissarežģītākajos okupācijas gados. Fotogrāfs jau miris, taču viņa dzīvesbiedre joprojām glabā šos attēlus un ar tiem saistītās atmiņas.
Ceļš uz neatkarības atzīšanu
Protests pie Brīvības pieminekļa bija viens no soļiem ilgā ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu. 1991. gada 6. septembrī, pēc augusta puča Maskavā, PSRS Valsts dome atzina Latvijas Republikas neatkarību. Šis lēmums netieši nozīmēja arī 1940. gada okupācijas atzīšanu par nelikumīgu.
Tajā laikā daudzas pasaules valstis jau bija paudušas atbalstu Latvijas tiesībām pastāvēt kā brīvai un suverēnai valstij. Tomēr ceļš uz šo atzīšanu nebūtu bijis iespējams bez tādu cilvēku drosmes kā tie, kas 1987. gadā uzdrošinājās publiski protestēt, un bez tādu fotogrāfu kā Uldis Briedis, kuri šos vēsturiskos mirkļus saglabāja nākamajām paaudzēm.
