Franceska Kirke atceras tēvu — lietišķās grafikas meistaru, kurš visu darīja ar roku
Māksliniece Franceska Kirke intervijā stāstījusi par savu tēvu, kurš strādājis par lietišķās grafikas un plakātu mākslinieku, salīdzinot toreizējo roku darbu ar mūsdienu digitālajām iespējām.

Māksliniece Franceska Kirke sniegusi interviju, kurā dalījusies atmiņās par savu tēvu — mākslinieku, kas strādājis lietišķās grafikas jomā, veidojis plakātus un darbojies jomā, ko mūsdienās sauc par dizainu.
Pēc Kirkes teiktā, viss, ko viņas tēvs radījis, tapis ar smalku, mazu otiņu — rokas darbs, kas prasījis precizitāti un pacietību. Katrs elements, ko mūsdienās var iegūt vienkārši, izmantojot gatavus digitālus rīkus, toreiz bija jāizveido pašam no nulles.
Māksliniece uzsver kontrastu starp savu tēva laika radošo procesu un mūsdienu iespējām. Ja šodien mākslinieks vai dizainers var atrast piemērotu fontu un uzreiz to izdrukāt, tad agrāk katra burta forma, katra līnija bija jāzīmē ar roku. Šāds darbs prasījis ne tikai tehnisku prasmi, bet arī laiku un koncentrēšanos, kas mūsdienu straujajā, digitāli orientētajā vidē bieži vien šķiet lieks.
Kirkes stāstījums atklāj plašāku ainu par to, kā mainījusies vizuālās mākslas un dizaina prakse pēdējo desmitgažu laikā. Kamēr tehnoloģijas ir padarījušas radošo darbu pieejamāku un ātrāku, tās vienlaikus mainījušas arī pašu procesu — no rūpīga, individuāla roku darba uz iespēju ātri kombinēt gatavus elementus.
Intervija sniedz ieskatu ne tikai Franceskas Kirkes ģimenes vēsturē, bet arī plašākā mākslas un dizaina attīstības kontekstā, atgādinot par paaudzi, kurai radošais darbs nozīmēja rūpīgu, ar roku veiktu amatniecību.


