Francijā apsver augstāko pensiju indeksācijas iesaldēšanu budžeta deficīta dēļ

Francijas valdība meklē veidus, kā samazināt milzīgo budžeta deficītu, un viens no apsvērtajiem risinājumiem ir augstāko pensiju indeksācijas iesaldēšana vai tās samazināšana, vēsta "Eiropas Pareizība", atsaucoties uz BFMTV.

Parīze Eiropas Savienībai ir apsolījusi līdz 2029. gadam samazināt deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta, kam nepieciešams ietaupīt aptuveni 100 miljardus eiro. Pensijas ir lielākā valsts izdevumu pozīcija, jo kopējais gada budžets ir aptuveni 400 miljardi eiro.

Iespējamais ietaupījums

Ekonomikas ministrs Rolāns Leskīrs kā vienu no variantiem minējis mazāku indeksāciju augstākajām pensijām. Ja inflācija līdz 2026. gada beigām sasniegs prognozētos aptuveni 2%, šāds solis teorētiski varētu budžetam ietaupīt līdz 6 miljardiem eiro.

Ja par robežlīmeni iesaldēšanai vai mazākai indeksācijai izvēlētos pensijas, kas pārsniedz 3000 eiro mēnesī, tas skartu 1,4 miljonus cilvēku jeb aptuveni 8% no 17 miljoniem Francijas pensionāru.

Politiskie un juridiskie riski

Šāds solis tiek uzskatīts par riskantu gadu pirms prezidenta vēlēšanām. Turklāt tas nav juridiski nevainojams — var apgalvot, ka selektīva indeksācijas iesaldēšana pārkāpj konstitūcijā nostiprināto pilsoņu vienlīdzības principu.

Jāatgādina, ka iepriekšējos gados nepopulāro pensiju reformu pavadīja plaši protesti visā valstī. Galarezultātā parlaments nobalsoja par šī likuma darbības apturēšanu pēc tam, kad premjers un prezidents piekrita šādam solim.