Francijā atkal simtiem tūkstošu cilvēku protestē; policija Parīzē lieto asaru gāzi

Francijā sestdien, 31. oktobrī, atkal notika valsts mēroga protesta akcijas, kurās pēc Iekšlietu ministrijas datiem piedalījās aptuveni 320 000 cilvēku. Nedēļu iepriekš demonstrantu skaits bija 410 000, bet pirms divām nedēļām – 550 000. Protesti, ko sākuši vidusskolēni, pieprasa labākus apstākļus skolās, un tie jau pārauguši plašākā neapmierinātībā ar dzīves dārdzību un augstajām degvielas cenām. Iestādes brīdina, ka situāciju saasina Helovīns, jo sociālajos tīklos izplatīti aicinājumi doties ielās maskās un tērpos.

Sadursmes pilsētās

Parīzes policija lēsa, ka galvaspilsētas gājienā piedalījās 70 000 cilvēku, salīdzinājumam – pagājušajā sestdienā 110 000. Pēcpusdienas beigās policisti pret cilvēkiem, kas atteicās izklīst, lietoja asaru gāzi. Sadursmes notika arī Marseļā, Lionā, Tulūzā un Rennā, kur izmantota asaru gāze un ūdensmetēji. Lielākoties gājiens Parīzē bija mierīgs un svētku noskaņā: spēlēja pūtēju orķestri, daudzi dalībnieki bija ģērbušies Helovīna tērpos. Vairāki intervētie sacīja, ka vēlas mainīt stāstu, kas izveidojies pēc 17. oktobra nekārtībām, kad gājieni pārauga postīšanā un laupīšanā. Ministrija pēcpusdienā bija aizturējusi 27 cilvēkus, bet pirms nedēļas līdzīgā laikā – 217.

Varasiestāžu rīcība

Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess apsolīja izvērst 70 000 policistu, tikpat, cik 24. oktobrī. Viņš paziņoja, ka aizliegs pulcēšanos, uz kuru aicina no 20.00 dažādās pilsētās, jo daļa aicinājumu nākuši no galēji kreisajām grupām un radikālām „dzelteno vestu” vietnēm un tajos minēta „revolūcija” un „sacelšanās”. Par mēģinājumu pulcēties aizlieguma laikā draud aizturēšana. Nunjess atgādināja, ka sejas aizsegšana demonstrācijā, kurā tiek traucēta sabiedriskā kārtība, ir kriminālpārkāpums.

Skolēnu prasības

Skolēni pirmdien pēc divu nedēļu brīvlaika atgriezīsies skolās. Izglītības ministrija ir piekritusi ierobežot dažu klašu lielumu, piedāvāt zemu procentu aizdevumus skolu ēku atjaunošanai un pakāpeniski atteikties no nepopulārās augstskolu pieteikšanās platformas. Skolēni apgalvo, ka turpinās protestus. Kustībai pievienojušies arī studenti, valsts darbinieki un „dzelteno vestu” kustības (2018.–2020. gadā) dalībnieki.

Francijas amatpersonas pauž bažas arī par sociālo tīklu lomu, bet prezidents Emanuels Makrons noliedzis spekulācijas par platformu bloķēšanu.