Francija atļauj EDF sākt sagatavošanas darbus diviem jauniem reaktoriem Gravelinē
Francijas valdība ar dekrētu atļāvusi valsts uzņēmumam EDF sākt teritorijas sagatavošanas darbus diviem jauniem EPR2 reaktoriem Gravelinas kodolspēkstacijā. Atļauja neietver pašu reaktoru celtniecību, kuras galīgais lēmums gaidāms līdz 2026. gada beigām.

Francijas valdība oficiālajā vēstnesī publicējusi dekrētu, ar kuru valstij pilnībā piederošajam energouzņēmumam EDF ļauts uzsākt teritorijas sagatavošanas darbus diviem topošajiem EPR2 reaktoriem Gravelinas kodolspēkstacijā Nordas departamentā. Dekrētu parakstījuši premjerministrs Sebastiāns Lekornī, ekoloģiskās pārejas ministre Monika Barbī un pilsētu ministrs Vinsents Žanbrēns.
Atļautie darbi ietver platformu sagatavošanu, būvniecības objektu izveidi, spēkstacijas dzelzceļa termināļa pārcelšanu, zemes darbus, hermētiska nožogojuma izbūvi zem topošā ražošanas bloka pamatiem, grunts nostiprināšanu, sākotnējos būvdarbus un ūdens ieplūdes kanāla būvniecību. Plānota arī aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu pārvietošana labvēlīgā periodā, kā arī jauna sabiedrības informēšanas centra izbūve. Darbi notiks Gravelinas un Longas-Plāžas pašvaldībās, savukārt autostāvvieta tiks izveidota Kraivikas un Burburgas pašvaldībās.
EDF uzsvēra, ka dekrēts ļauj pakāpeniski sākt sagatavošanas darbus, taču nedod atļauju būvēt pašus reaktorus vai ēkas kodolmateriālu un drošības aprīkojuma izvietošanai. Visa darbu norise tiks vides uzraudzīta atbildīgo iestāžu pārraudzībā.
Plašāks konteksts
- gada februārī prezidents Emanuels Makrons paziņoja par plāniem būvēt sešus jaunas paaudzes spiedūdens reaktorus ar iespēju paplašināt līdz astoņiem. Pirmo triju reaktoru pāru vietas ir Penlī, Gravelina un Bižē. Gravelinā plānotie divi 1600 megavatu EPR reaktori papildinās jau darbojošos sešu 900 megavatu reaktoru jaudu. Projekts ir nozīmīgs Denkirkas reģionam, kas cenšas atteikties no fosilā kurināmā rūpniecībā. Galīgais lēmums par sešu jauno reaktoru celtniecību sagaidāms līdz 2026. gada beigām.
Gravelinas stacija augustā jau piedzīvoja pārtraukumu, kad medūzu invāzija Denkirkas ostā piespieda automātiski apstādināt trīs ģeneratoru blokus. Incidents sakrita ar rekordaugstu Francijas kodolenerģijas jaudas iztrūkumu, ko izraisīja sausums, karstums un vides ierobežojumi — tobrīd bija skarti 13 no 57 valsts reaktoriem. Kodolenerģija veido aptuveni 70% no Francijas elektroenerģijas ražošanas.


/nginx/o/2026/08/22/17869959t1h319b.jpg)