Francijā dzimis Arturs Ferijs kļūst par Lielbritānijas cerību Vimbldonā

Arturs Ferijs, Lielbritānijas vīriešu tenisa trešais numurs, ir kļuvis par vienīgo mājinieku, kurš šogad Vimbldonas čempionātā sasniedzis vienspēļu trešo kārtu. 23 gadus vecais tenisists, kurš dzimis netālu no Parīzes franču vecāku ģimenē, pārcēlās uz Vimbldonu vēl būdams mazs bērns.

Ferijs izgājis cauri Lielbritānijas Tenisa asociācijas (LTA) sistēmai, pēc tam devās uz Stenfordas universitāti Kalifornijā, kur ieguva grādu zinātnē, tehnoloģijā un sabiedrībā, vienlaikus pilnveidojot savu tenisa prasmi stipendijas ietvaros. Šī pieredze viņu sagatavoja profesionālajam tūrei, īpaši ASV koledžu tenisa īpatnības – troksnis, izsmiešana un komandas saliedētība.

Ferija māte Olivija ir bijusī Francijas Fed Cup spēlētāja, kas strādājusi LTA par biznesa attīstības menedžeri, bet tēvs Loiks ir aktīvu pārvaldnieks, kam pieder Ligue 1 futbola klubs Lorjāna. Ģimenei ir otra māja pie Larošelas Francijas rietumos, un bērnībā Ferijs bieži vasaras pavadījis tur, kā arī pie radiem netālu no Nicas, kur pilnveidoja savu tenisu.

Apmēram 10 gadu vecumā Ferijs īsi pārstāvēja Franciju, bet drīz pēc tam sāka spēlēt Lielbritānijas labā. Viņš saka, ka vairs nebija šaubu par pāreju uz Lielbritānijas profesionālo tenisu – viņš jau dzīvoja šeit, trenējās Nacionālajā tenisa centrā un bija sistēmā.

Ferija progresu ierobežojušas traumas, tostarp sasitums rokā, līdzīgs tam, no kā cietis bijušais Lielbritānijas ceturtais numurs Džeks Dreipers. Lielo izrāvienu aizkavēja arī lēmums vispirms iegūt izglītību Stenfordā.

Vimbldonas pirmajās kārtās Ferijs izcīnījis divas uzvaras, un viņa spēli noskatījusies pat Velsas princese Ketrīna, AELTC patronese. Ferijs atzīst, ka viņš neuzzināja par viņas klātbūtni līdz spēles beigām, kas, iespējams, bija labi, lai neradītu lieku satraukumu.

Neskatoties uz to, ka ir vienīgais brits turnīrā, Ferijs nejūt spiedienu: "Ja kaut kas, tas ir labi man personīgi. Acīmredzot britiem kopumā tas nav tik labi. Mēs vēlētos, lai trešajā kārtā būtu pēc iespējas vairāk britu. Bet spiediena nav – es spēlēju par sevi."