Francijā gaida plašus protestus pēc skolu nemieru nedēļas ar simtiem cietušo un tūkstošiem aizturēto

Francijā otrdien tiek gaidīti plaši protesti, ko sarīkojusi skolēnu organizācija Union Syndicale Lycéenne (USL), aicinot cilvēkus iziet ielās, atbalstot skolēnu prasības par lielākiem ieguldījumiem izglītības sistēmā. Mobilizācija sekoja nedēļu ilgiem nemieriem, kuru laikā bloķētas simtiem skolu, cietuši vismaz 190 cilvēki un aizturēti vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Pirmdien kādam skolēnam konfrontācijā ar tiesībsargājošajām iestādēm tika saspridzināta roka, bet iepriekšējā nedēļā cits jauns protestētājs guva smagas galvas traumas pēc trieciena ar asaru gāzes granātu. Viņa mātes advokāts paziņojis, ka zēnam bijis nepieciešams sarežģīts ķirurģisks iejaukums saistībā ar divkāršu žokļa lūzumu. Preses konferencē māte situāciju nosaukusi par kaunpilnu un šausminošu, uzsverot, ka runa ir par bērniem, kuri prasa labākus mācību apstākļus.

Premjerministrs ir solījis risinājumus skolēnu prasībām, tomēr USL pārstāvji uzskata, ka valdības piedāvātie soļi ir nekonkrēti. Pie protesta aicinājuma pievienojusies arī skolotāju arodbiedrība SNES-FSU. Kreisi radikālās partijas La France Insoumise līderis Žans-Luks Melenšons protestus salīdzinājis ar 1968. gada nemieriem, nosaucot tos par spēcīgāko jauniešu kustību desmitgades laikā.

Protesti aizsākušies septembrī Parīzē un pakāpeniski izplatījušies visā valstī — skolēni sūdzas par pārpildītām klasēm, nolietotām skolu ēkām un pedagogu trūkumu. Pēc tieslietu ministrijas datiem, no vairāk nekā 5000 aizturētajiem 87% ir nepilngadīgie, vairāk nekā 1800 personu tiek sauktas pie atbildības.

USL apsūdz policiju pārmērīga spēka lietošanā, savukārt iekšlietu ministrs apgalvo, ka policijas rīcība bijusi proporcionāla. Notikumi kļuvuši par politisku strīda objektu — valdība un labējie spēki vaino kreisos par kustības kurināšanu, kamēr kreisie kritizē policijas rīcību. Marseļas mērs aicinājis jauniešus izteikt savas bažas mierīgā veidā.