Francijā gaidāmi jauni protesti: varas iestādes baidās no vardarbības Helovīna naktī

Francijā sestdien, 31. oktobrī, atkal gaidāmi tūkstošiem protestētāju visās lielākajās pilsētās. Demonstrācijas, kas jau kļuvušas par iknedēļas parādību, sākās kā skolēnu protesti, bet pārauga valdības pretējā kustībā. Šoreiz bažas pastiprina tas, ka diena sakrīt ar Helovīnu, bet sociālajos tīklos izplatīti aicinājumi doties ielās maskās un tērpos.

Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nīnjess ceturtdien brīdināja par „dienu ar ļoti augstu sabiedriskās kārtības apdraudējuma risku”. Viņš solīja izvietot 70 000 policistu, tikpat daudz, cik 24. oktobrī. Toreiz lielā drošības spēku klātbūtne palīdzēja novērst dedzināšanu un izlaupīšanu, lai gan vakarā policijai nācās izklīdināt pūļus, un notika sadursmes. Parīzē varasiestādes atkal pārcēla gājiena maršrutu uz pilsētas austrumu nomali, un organizatoru juridiskie apstrīdējumi nav vainagojušies ar panākumiem.

Sociālo tīklu loma

Nīnjess norādīja uz daudziem aicinājumiem pulcēties plkst. 20.00, ko izplata galēji kreisie un daļa radikalizēto „dzelteno vestu” vietņu. Daži ziņojumi aicinot uz „revolūciju” un „sacelšanos”. Šādas sapulces būs aizliegtas, un mēģinājumi pulcēties tiks pavadīti ar aizturēšanu. Ministrs atgādināja, ka sejas slēpšana demonstrācijā, kurā tiek traucēta kārtība, ir kriminālpārkāpums.

Prezidents Emanuels Makrons noliedza minējumus, ka valdība apsver uz laiku bloķēt vairākas populāras platformas. Intervijā vietnē YouTube viņš teica, ka platformām būs jānoņem nelikumīgs saturs. Iepriekš kāds kreisi noskaņots ziņu portāls vēstīja, ka premjerministrs Sebastjēns Lekornī nosūtījis telekomunikāciju operatoriem vēstuli ar lūgumu sagatavoties Snapchat, TikTok un Instagram bloķēšanai. Premjera birojs vēstules autentiskumu nekomentēja.

Kā kustība auga

Protesti sākās septembrī vidusskolās Parīzes priekšpilsētā Kreteijā, skolēniem iebilstot pret resursu trūkumu un lielo slodzi. Tie izplatījās visā valstī, tiem pievienojās universitāšu studenti, arodbiedrības un valsts darbinieki. Protestētāji norāda uz dārgo dzīvi, augstajām degvielas cenām un stāvokli skolās. 17. oktobrī, pēc oficiālām aplēsēm, demonstrācijās piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Policija aizturējusi tūkstošiem cilvēku.

Izglītības ministrija ir piekritusi ierobežot klašu lielumu, piedāvāt zemu procentu aizdevumus skolu ēku atjaunošanai un pakāpeniski atteikties no nepopulāras augstskolu uzņemšanas platformas. Skolēni apsolīja protestus turpināt, un pirmdien viņi atgriežas skolā pēc divu nedēļu brīvlaika.