Francija katru ceturtdaļstundu iegūst jaunu miljonāru. Kā situācija ir citās Eiropas valstīs?
Šveices bankas UBS ziņojums liecina, ka 2025. gadā pasaulē par dolāru miljonāriem kļuva gandrīz miljons cilvēku, un Eiropa veido ievērojamu daļu no šī pieauguma. Īpaši strauja izaugsme bija vērojama Austrumeiropā, tostarp Latvijā.
Saskaņā ar UBS datiem, 2025. gadā pasaulē par dolāru miljonāriem kļuva gandrīz viens miljons cilvēku. Tas nozīmē vidēji 2680 jaunu miljonāru dienā jeb vairāk nekā divus minūtē. Ārpus ASV lielāko pienesumu deva Eiropa, kur Apvienotā Karaliste dienā ieguva 118 jaunus dolāru miljonārus, bet Francija – 95. Pēc pašreizējiem valūtas kursiem viens miljons ASV dolāru ir aptuveni 875 000 eiro.
Procentuāli visstraujāko izaugsmi uzrādīja Austrumeiropas valstis. Pirmās piecas vietas pasaules top 30 aizņēma Eiropas valstis. Lietuva uzrādīja visaugstāko pieaugumu – 8% jeb 921 jauno miljonāru. Turcija bija otrā ar 6,4% (5650 miljonāri), Latvija – trešā ar 5,7% (1131 miljonārs). Ungārijā pieaugums sasniedza 5,3% (1349 jauni miljonāri), bet Īrijā – 5,2% (9491 jaunais miljonārs).
Absolūtā izteiksmē lielākais miljonāru skaita pieaugums bija ASV (441 078), gandrīz puse no globālā pieauguma. Eiropā Apvienotā Karaliste pievienoja 43 000 jaunus miljonārus, bet Francija un Spānija – katra vairāk nekā 32 000. Itālija un Vācija palielināja savu miljonāru skaitu par vairāk nekā 24 000 katrā, ierindojoties arī globālā desmitniekā.
Dienas griezumā ASV vidēji 1208 cilvēki dienā kļuva par miljonāriem jeb 47 stundā. Apvienotajā Karalistē – 118 dienā (4,5 stundā), Francijā – 95, Spānijā – 90, Itālijā – 67, Vācijā – 66.
Neviena no 56 UBS pētījuma tirgiem 2025. gadu nenobeidza ar mazāk miljonāriem, nekā to sākumā. Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvo 23,6 miljoni dolāru miljonāru, kas ir 40% no visiem. Rietumeiropā ir nedaudz zem 15 miljoniem miljonāru jeb 25% no kopējā skaita.
UBS ziņojumā norādīts, ka miljonāru skaits ne vienmēr atspoguļo valsts lielumu, ekonomikas spēku vai vidējo bagātību uz vienu iedzīvotāju. Liela ietekme ir tādiem faktoriem kā mājokļa īpašumtiesības, privātie pensiju uzkrājumi un nodokļu atvieglojumi ieguldījumiem. Neto vērtība aprēķināta kā finanšu un reālo aktīvu (galvenokārt mājokļu) vērtība mīnus parādi.
