Francija kopā ar 10 Eiropas valstīm plāno izvietot kodolieroču nesējus Rafale pret Krievijas draudiem
Francija kopā ar desmit citām Eiropas valstīm veido jaunu kodolatturēšanas sistēmu pret Krieviju, paredzot Francijas Rafale iznīcinātāju izvietošanu citās valstīs. Kā ziņo The Wall Street Journal, Baltijas valstis projektā nav iekļautas.
Francija kopā ar 10 citām Eiropas valstīm gatavo jaunu kodolatturēšanas shēmu, kas vērsta pret Krieviju, ziņo laikraksts The Wall Street Journal. Iniciatīvu, ko Francijas prezidents Emanuels Makrons nodēvējis par “uz priekšu izvērsto atturēšanu” (forward deterrence), viņš pirmoreiz izklāstīja 2026. gada martā. Plāns paredz Eiropas valstīs izvietot Francijas Rafale iznīcinātājus, kas spēj nest kodolieročus. Tas ir būtiski, jo paplašina kodolatturēšanu Eiropā, kur līdz šim galveno lomu spēlējis ASV “kodollietussargs”.
Kas piedalās
Francijai pievienojušās Lielbritānija, Vācija, Nīderlande, Beļģija, Polija, Grieķija, Somija, Norvēģija, Zviedrija un Dānija. Trīs Baltijas valstis, kuras Krievijas agresija apdraud visvairāk, projektā nepiedalās, bet Itālija līdzdalību noraidījusi. Somija norādījusi, ka vēlētos piedalīties, taču mierlaikā nevēlas savā teritorijā izvietot kodolieročus.
Dalībnieki plāno arī izveidot kopīgu agrīnās brīdināšanas un izlūkdatu apmaiņas sistēmu.
Argumenti un ierobežojumi
Francijas amatpersonas uzskata, ka jaunā atturēšana varētu būt ticamāka, jo Eiropas kaimiņu drošība Parīzei ir daudz svarīgāka nekā Vašingtonai. Eiropas amatpersonas uzsver, ka sistēmai jāpapildina, nevis jāaizstāj ASV “kodolu lietussargs”, un jārada Krievijai papildu stratēģiskā nenoteiktība.
Eksperti norāda, ka Rafale nesamās franču spārnotās raķetes ASMP-A mūsdienu karadarbībā ir efektīvākas par amerikāņu B-61 kodolbumbām. Pēdējās izstrādātas 1960. gados, un Krievijas pretgaisa aizsardzības attīstība ierobežo to izmantošanu.
Makrons paziņojis, ka Francija plāno pēc daudziem gadu desmitiem atsākt kodolieroču ražošanu. Valstij pašlaik ir aptuveni 290 kodolgalviņu, taču turpmāk tā informāciju par savu arsenālu vairs neatklās.
Praksē Francija saglabās pilnu kontroli pār savierēm kodolspēkiem. Kāds vienas no iesaistītajām valstīm ministrs sacīja: “Franči ļaus mums piedalīties savā kodolatturēšanā tikpat lielā mērā kā amerikāņi.”
Francija vada divpusējas sarunas ar partneriem un šim nolūkam izveidojusi 10 atsevišķas grupas. Eiropas aizsardzības amatpersonas, lai savstarpēji informētu viena otru par sarunu gaitu, bijušas spiestas bieži rīkot zvanus, norādījušas militārās amatpersonas.
