Francijā nedēļu pēc nemieriem atkal notikušas demonstrācijas: aizturēti gandrīz 1000 cilvēku
Francijas pilsētās sestdien notika protesti pret dzīves dārdzību, un vairākviet izcēlās sadursmes ar policiju; aizturēti gandrīz 1000 cilvēku. Iekšlietu ministrs Lorāns Nuņess situāciju vērtē kā mierīgāku nekā pirms nedēļas, taču valdības rīcība raisa dusmas.
Francijā sestdien, 24. oktobrī, Parīzē un citās pilsētās notika demonstrācijas pret dzīves dārdzību, un vairākviet izcēlās sadursmes ar policiju. Aizturēti gandrīz 1000 cilvēku. Protesti norisinājās nedēļu pēc iepriekšējiem, kas pārauga nemieros, un tie notiek laikā, kad prezidents Emanuels Makrons mēģina atjaunot kārtību. Pēc sešiem mēnešiem valstī gaidāmas prezidenta vēlēšanas, kurās jāizvēlas Makrona pēctecis pēc 10 gadiem pie varas.
Drošības spēki un traumas
Valdība visā valstī izvietoja 70 000 drošības spēku darbinieku. Iekšlietu ministrs Lorāns Nuņess (Laurent Nuñez) sacīja, ka policija saskārusies ar „ārkārtīgi augstu vardarbības līmeni” no melnā ģērbušamies „ultrakreiso” ekstrēmistiem. Pūļa izklīdināšanai izmantota asaru gāze Parīzē, Marseļā, Lionā, Bordo, Lillē, Tulūzā, Monpeljē un Nantē. Divi cilvēki guvuši smagus ievainojumus: vīrietis Tulūzā, kuram, kā ziņots, norauti pirksti, un vēl kāda persona Klermonferānā. Sīkāku informāciju ministrs nesniedza.
Pirms nedēļas nemieru laikā tika sabojātas publiskas ēkas, izlaupīti simtiem veikalu un aizturēti 2700 cilvēku. Šoreiz, pēc Nuņesa teiktā, rezultāts bijis „pozitīvāks”: uz ielām bija vairāk policistu, viņi rīkojās ātrāk, veica vairāk pārbaužu pirms demonstrācijām un labāk aizsargāja uzņēmumus.
Dalībnieku skaits un norise
Pēc dažādiem iestāžu un organizētājas arodbiedrības CGT aprēķiniem, valstī piedalījās no 410 000 līdz 800 000 cilvēku, bet galvenajā Parīzes gājienā — no 110 000 līdz 250 000. Parīzē, kur daudzi veikali aizdēlēja logus un Luvra un Orsē muzejs bija slēgti, gājiens pārsvarā noritēja mierīgi, bet pēc tam, kad pūlis izklīda, sākās sadursmes. Nuņess teica, ka tās ilgušas divas stundas un iesaistīti bijuši „500 nemiernieku”.
Valdība bija licis policijai neļaut protestētājiem nokļūt pilsētu centros, bet Parīzē un dažās citās pilsētās atsevišķos rajonos ieviesa daļēju komandantstundu. Makrons bija pavēlējis aizliegt ārpusarodbiedrību demonstrācijas, nosaucot tās par „nelegitīmām”. Daļa dalībnieku šo rīcību uzskata par uzbrukumu tiesībām protestēt.
Kannās un Monpeljē uz ielām izgāja arī galēji labējie aktīvisti, meklējot konfrontāciju ar „ultrakreisajiem”; iestādes to dēvē par bezprecedenta parādību. Marseļā un Grenoblē policija ziņoja par izlaupīšanu. Orleānā notika Marinas Lepēnas vadītās galēji labējās partijas „Nacionālā apvienība” pulcēšanās viņas vēlēšanu kampaņas sākumam, pret kuru protestēja tūkstošiem cilvēku; policija min 13 000, organizatori — divreiz vairāk. Dzeltenās vestes aicināja uz jaunām demonstrācijām 31. oktobrī, bet kreisais kandidāts Žans Liks Melanšons paziņoja, ka tas atkārtosies katru nedēļu.
Inflācija Francijā, īpaši degvielas cenas, strauji pieaugusi kopš Tuvo Austrumu kara sākuma februārī.
