Francija nodod dokumentus par 1980. gada Ustikas lidmašīnas katastrofu
Francijas aizsardzības ministrija piekritusi nodot Itālijas izmeklētājiem dokumentus par 1980. gada Ustikas lidmašīnas katastrofu, kurā gāja bojā 81 cilvēks. Jaunums liek Itālijas prokuroriem atlikt lietas slēgšanu un turpināt desmitgadēm ilgo izmeklēšanu.
Itālijas aizsardzības iestādes saņems no Francijas dokumentus, kas saistīti ar 1980. gada 27. jūnijā notikušo Itavia avio kompānijas DC-9 lidmašīnas katastrofu pie Ustikas salas Tirēnu jūrā. Lidmašīna, kas lidoja no Boloņas uz Palermo, negaidīti sadalījās gaisā un nogrima jūrā, nogalinot visus 81 cilvēku uz borta — 77 pasažierus un 4 apkalpes locekļus.
Notikums, ko Itālijā dēvē par "strage di Ustica" (Ustikas slaktiņu), gadu desmitiem ir apvīts ar neskaidrībām. Sākotnēji par cēloni tika atzīta tehniska kļūme, taču vēlāk atklājās, ka radara dati no gandrīz visām tuvējām Itālijas bāzēm bija dzēsti. Vairāki ģenerāļi tika tiesāti par nodevību un pierādījumu slēpšanu, taču neviens netika notiesāts. Vismaz 15 ar lietu saistītas personas gājušas bojā neskaidros apstākļos.
- gadā Itālijas augstākā tiesa nolēma, ka lidmašīna tika notriekta kaujas operācijas laikā — vai nu ar raķeti, vai gandrīz sadursmē —, taču vainīgais netika nosaukts. Plaši izplatīta teorija vēsta, ka patiesais mērķis bijis mazāka Lībijas lidmašīna, kas lidojusi DC-9 ēnā, lai izvairītos no radara. Bijušais Itālijas prezidents Frančesko Kosiga 2007. gadā apgalvoja, ka Itavia lidmašīnu notriekuši Francijas militārie lidaparāti, kas mēģinājuši trāpīt Lībijas līderim Muammaram Gaddafi.
Cietušo tuvinieku apvienības vadītāja Dārija Bonfjeti norādīja, ka jau sen zināms par lidmašīnas notriekšanu kaujas operācijā, taču vainīgie joprojām nav identificēti. Viņa cer, ka jaunie Francijas dokumenti atklās patiesību par Francijas kuģa "Foch" atrašanās vietu tajā naktī, jo liecinieku teiktais nesakrīt ar Francijas oficiālo versiju. Itālijas premjerministre Džordžija Meloni jūnijā šo jautājumu izvirzīja sarunās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kas, iespējams, veicināja dokumentu nodošanu. Francijas aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka vienmēr atbildējusi uz Itālijas izmeklētāju pieprasījumiem, taču nav precizējusi, vai tiks nodoti arī iepriekš slepeni turēti dokumenti.
