Francijā notiek Senāta vēlēšanas puse departamentu
Svētdien Francijā pusē departamentu norit netiešas vēlēšanas, kurās ievēlēs 178 no 348 Senāta locekļiem uz nākamajiem sešiem gadiem. Balsojums var mainīt spēku samēru labējā vairākumā un ļaut Marīnes Lepēnas partijai pirmo reizi izveidot savu grupu augšpalātā.
Svētdien Francijā vēlēšanu iecirkņi atvērās pulksten 8:30 pēc Parīzes laika pusē valsts departamentu, lai ievēlētu 178 no 348 Senāta locekļiem — Francijas parlamenta augšpalātas deputātiem. Par ziņu vēsta izdevums BFMTV, atsaucoties uz "Eiropas patiesību".
Atšķirībā no daudzām citām vēlēšanām, Senāta locekļus neievēlē pilsoņi vispārējā balsojumā, bet gan vairāk nekā 93 000 cilvēku liela vēlētāju kolēģija, kurā lielākoties ietilpst pašvaldību deputāti. Ievēlētie senatori savus amatus ieņems nākamos sešus gadus.
Balsošana notiek 58 kontinentālās Francijas departamentos, divos Korsikas departamentos, Franču Gviānā, kā arī četrās aizjūras teritorijās. Papildus tiks pārvēlēti seši pārstāvji, kas pārstāv ārzemēs dzīvojošos francūžus.
Pašreizējais spēku samērs
Senātā šobrīd dominē konservatīvie spēki — partija "Republikāņi" ir lielākā frakcija ar 131 vietu. Prezidenta Emanuela Makrona partijai "Atdzimšana" (Renaissance) ir 19 vietas.
Eksperti neprognozē būtiskas izmaiņas kopējā spēku sadalījumā, taču iespējamas pārmaiņas labējā vairākuma iekšienē — "Republikāņi" var zaudēt daļu vietu.
Šīs vēlēšanas ir īpaši nozīmīgas Marīnes Lepēnas ultraradikāli labējai partijai "Nacionālā apvienība", kurai ir iespēja pirmo reizi izveidot savu parlamentāro grupu Senātā. Lai to panāktu, nepieciešamas desmit vietas, kamēr pašlaik partijai ir tikai trīs.
Šīs ir pēdējās Senāta vēlēšanas pirms prezidenta vēlēšanām, kas paredzētas 2027. gada pavasarī. Aptaujas liecina, ka Lepēna šobrīd ar krietnu pārsvaru vada pirms saviem konkurentiem.
