Francijā pēc brīvlaika atsākušies skolēnu protesti, taču mazākā apmērā
Francijas vidusskolēnu protesti pēc divu nedēļu brīvlaika atsākās pirmdien, taču daudz mazākā mērogā nekā iepriekš. Izglītības ministrija ziņoja par 41 bloķētu vidusskolu valstī.
Francijā pirmdien, 2. novembrī, pēc divu nedēļu brīvlaika atsākās vidusskolēnu protesti, taču tie ir ievērojami mazāki nekā iepriekšējās nedēļās. Pēc Francijas plašsaziņas līdzekļu ziņām, jaunieši mēģināja bloķēt vairākas skolas Parīzē, Marseļā un Rennā. Protesti, kas sākušies septembrī, jau vērsušies pret dzīves dārdzību un izglītības sistēmas stāvokli, un tie ir pārbaudījums prezidenta Emanuela Makrona minoritārajai valdībai.
Cik skolu bloķētas
Kā norādīja Izglītības ministrija, līdz pulksten 08.30 pēc Griničas laika bija bloķētas 41 vidusskola, tas ir aptuveni 1 % no visām valsts vidusskolām. Pirms brīvlaika bloķētas bija simtiem no vairāk nekā 3000 Francijas vidusskolu.
Marseļā pie vienas skolas ieejas bija sakrauti vairāki atkritumu konteineri. Šestpadsmitgadīgā skolniece Meriema aģentūrai AFP sacīja, ka kustība atsākta, jo atbildes it kā tikušas dotas, taču tas esot skaidri par maz.
Ministra vērtējums
Izglītības ministrs Edvārs Žefrē radiostacijai France Inter teica, ka bloķēšanas mēģinājumu ir pavisam nedaudz un tie skar tikai atsevišķas skolas. Viņš norādīja, ka protestēt drīkst, taču šķēršļu radīšana piekļuvei skolām ir nelikumīga. Televīzijas kadri liecināja, ka notikuma vietās bija policija, tomēr ne pilnā kārtības nodrošināšanas ekipējumā.
Protestu fons
Protesti sākās Parīzes piepilsētās, izplatījās visā valstī, un tajos iesaistījušies arī arodbiedrību pārstāvji un aktīvisti. Dažkārt tie kļuvuši vardarbīgi. Oktobrī vairākās pilsētās notika sadursmes ar policiju un nekārtības, tika izlaupīti veikali. Līdzīgi „Z paaudzes” protesti pēdējā laikā notikuši arī Vācijā, Itālijā, Beļģijā un Albānijā.
Skolēni pieprasa atjaunot novecojušās skolas, nodarbināt vairāk skolotāju, palielināt studiju vietu skaitu augstskolās un atcelt uzņemšanas sistēmu, ko uzskata par sociāli netaisnīgu. Pagājušajā nedēļā ministrs piedāvāja ierobežot klašu lielumu līdz 28 skolēniem, atjaunošanai novirzīt 4 miljardus eiro, izveidot 15 000 jaunu studiju vietu augstākajā izglītībā un līdz 2028. gadam ieviest jaunu uzņemšanas sistēmu. Skolēnu pārstāvji šos piedāvājumus atzina par nepietiekamiem un paziņoja, ka protestēs turpinās.
