Francijā pēc lielākoties mierīgām protestu akcijām notikušas sadursmes ar maskētiem trokšņotājiem
Parīzē, Marseļā un citās Francijas pilsētās 31. oktobrī policija izmantoja asaru gāzi pret maskētām grupām pēc trešā protestu viļņa pret dzīves dārdzību un sabiedrisko pakalpojumu pasliktināšanos. Iekšlietu ministrija min aptuveni 320 000 dalībnieku visā valstī.
Francijā 31. oktobrī notika trešais protestu vilnis pret dzīves dārdzību un sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos. Dienas gaitā akcijas bija lielākoties mierīgas, taču vakarpusē Parīzē, Marseļā un citās pilsētās izcēlās sadursmes starp policiju un maskētām grupām. Policija vairākās pilsētās izmantoja asaru gāzi un trieciena granātas, lai izklīdinātu pūļus.
Pēc Francijas Iekšlietu ministrijas datiem, visā valstī piedalījās aptuveni 320 000 cilvēku, bet pagājušajā nedēļas nogalē – aptuveni 410 000. Parīzē, kur gājiens virzījās pa bulvāriem pilsētas dienvidaustrumu nomalē un apgāja centru, bija 70 000 dalībnieku. Daži demonstranti bija ģērbušies Helovīna tērpos.
Nemieri Parīzē, Lionā un Tulūzā
Parīzes gājiens mierīgi sākās pie Porte de Bagnolet, bet pie galamērķa Porte de Charenton desmitiem melnā ģērbtu maskētu cilvēku, izmantojot āmurus, izrakņāja bruģakmeņus un meta tos policistiem. Francijas mediji ziņoja, ka pret drošības spēkiem mests vismaz viens aizdedzinošs priekšmets. Parīzes policijas prefektūra norādīja, ka uzbrukumus veic vairāku simtu nemiernieku kodols, tostarp ar molotova kokteili. Policija atbildēja ar asaru gāzi un steku uzbrukumiem.
Lionā protestētāji meta priekšmetus policijai, kas lietoja asaru gāzi. Tulūzā pret neatļautu akciju, kurā pulcējās vairāki tūkstoši galvenokārt jaunu cilvēku, policija izmantoja ūdenswerpes.
Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess (Laurent Nuñez) iepriekš paziņoja, ka vardarbības ierobežošanai izvietoti 70 000 policistu un žandarmu, un sestdienu nodēvēja par "ļoti augsta riska" dienu.
Kas protestē un kas gaidāms
Akcijās apvienojušies skolēni, kuri mēnesi pieprasa labākus apstākļus, arodbiedrības un dzeltenās vestes kustības dalībnieki, ko vieno neapmierinātība ar dzīves dārdzību, nevienlīdzību un prezidenta Emanuela Makrona valdību. Pirmais viļņs 17. oktobrī izraisīja plašu vardarbību un izlaupīšanu un kļuva par vienu no smagākajām nemieru dienām valsts jaunākajā vēsturē.
Studentu organizācijas Union Étudiante pārstāve Sabrina Kharbaha pavēstīja, ka otrdien un ceturtdien plānotas jaunas skolu un universitāšu blokādes, pēc tam studenti pievienosies 5. novembra demonstrācijai, ko izsludinājuši strādnieki un arodbiedrības.
Protesti citviet Eiropā
Vācijā jauniešu protestos ar nosaukumu "Gen Z regelt!" policija Ķelnē lietoja ūdenswerpes pēc uguņošanas raķešu mešanas, bet Frankfurtē gājiens uz laiku apturēts. Berlīnē demonstranti meta pudeles un olas, bet Hamburgā aizdedzināja barikādes. Barselonā un Itālijā policija bija izveidojusi gatavību pēc jaunu pulcēšanās aicinājumiem un nesenajām sadursmēm.
