Francijā pieaug nemieri: Makrons politiski arvien izolētāks
Pēc studentu protestiem, kas sestdien pārauga vardarbībā, Francijas prezidents Emanuels Makrons tiek kritizēts no visa politiskā spektra. Viņš nosodīja vardarbību un paziņoja par jaunu drošības spēku rīcības kārtību, bet vienlaikus atrodas diplomātiskā vizītē Persijas līča valstīs.
Francijā, kur līdz prezidenta Emanuela Makrona pilnvaru beigām atlikuši vien daži mēneši, pēc pagājušās sestdienas studentu protestiem, kas pārauga vardarbībā, pieaug sociālie nemieri un politiskā kritika. Protestētāji norāda uz neapmierinātību ar dzīves apstākļiem, izglītību, dzīves dārdzību un inflāciju. Situācija tiek vērtēta kā potenciāli ietekmējoša Makrona politisko mantojumu.
Nemieri notiek laikā, kad valsti nomāc rekordliels valsts parāds, strauji augošas degvielas cenas un saasinātie starptautiskie konflikti. Protestus palīdzējusi koordinēt Dzelteno vestu kustība, kas pirmdien izsludināja “otro cēlienu” un nākamajā nedēļas nnogalē plāno jaunas demonstrācijas.
Makrona reakcija
Vēršoties pie tautas, Makrons nosodīja vardarbību un paziņoja par jaunām drošības spēku darbības procedūrām. Parīzes prokuratūra ziņoja par 855 aizturēšanām saistībā ar demonstrācijām; 557 cilvēki nonākuši policijas apcietinājumā, no tiem 433 ir pieaugušie (78%). “Nekas to nepamato, nekas to nepaskaidro, nekas to neattaisno. Šovakar mēs visi izjūtam dusmas un kaunu,” sacīja Makrons.
Viņa darbību negatīvi vērtē 82% respondentu Ipsos-BVA oktobra aptaujā. Prezidents šobrīd uzturas diplomātiskā braucienā uz Persijas līča valstīm, kura mērķis pēc Jelisejas pils paziņojuma ir nodrošināt energoresursu piegādes cenu kāpuma apstākļos. Aiziešana no Parīzes krīzes laikā izpelnījusies kritiku.
Kritika no politiskajiem pretiniekiem un bijušajiem sabiedrotajiem
Ārkārtīgi labējās partijas “Nacionālā apvienība”, kas pirms 2027. gada prezidenta vēlēšanām ir līdere aptaujās, priekšsēdētājs Žordans Bardella apgalvoja, ka valdība “sabrūk zem savas smaguma”, un solīja stingrus pasākumus, ja partija nonāks pie varas. Marina Le Pena, kura 2017. un 2022. gada vēlēšanu otrajā kārtā zaudēja Makronam, nemierus nodēvēja par “noziedznieku no nomalēm un politizētu profesionālu nemiernieku” aliansi.
Makronu kritizējuši arī bijušie premjerministri Edūārs Filips un Gabriels Atāls, kuri abi kandidē 2027. gada vēlēšanās. Atāls aicināja izmantot visus līdzekļus, tostarp sejas atpazīšanu ar mākslīgo intelektu un vajadzības gadījumā armiju. Kreisās puses pārstāvis Rafaels Gliksmans vēršanos nosauca par bezprecedenta smagu, bet republikāņu pārstāvis Brūno Retaljo – par Makrona nespēju vērsties pret haosu.
Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess atzina “paredzēšanas trūkumu” un piedāvāja atkāpties, taču Makrons atteicās. Tieslietu ministrs Žerars Darmanēns atzina izlūkdatu vākšanas nepilnības.
