Francijā piekto nedēļas nogali pēc kārtas rīko plašus protestus

Francijā sestdien, 14. novembrī, jau piekto nedēļas nogali pēc kārtas notiek plaši protesti. Akciju rīkotājiem ir dažādi mērķi: daļa protestē pret dzīves dārdzību, citi – pret vardarbību pret bērniem un pusaudžiem. Parīzē pēcpusdienā sāksies gājiens no Republikas laukuma, kurā sagaidāmi desmitiem tūkstošu dalībnieku.

Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess iepriekš paziņoja, ka visā valstī gaidāmas 50–60 protesta akcijas. To uzraudzībā tiks iesaistīts tikpat daudz policistu kā iepriekšējās trīs nedēļas nogalēs – aptuveni 70 tūkstoši. Kāds Parīzes policijas avots aģentūrai AFP norādīja, ka kārtības sargi rēķinās ar 30–60 tūkstošiem dalībnieku, no kuriem 300–600 varētu būt „augsta riska” personas.

Vadošā Francijas arodbiedrību organizācija „Vispārējā darba konfederācija” nav izsludinājusi valsts mēroga aicinājumu piedalīties demonstrācijās, taču tās nodaļas Parīzes reģionā aicinājušas biedrus iesaistīties. Organizācijas pārstāvis Karls Gazi norādījis, ka šodienas protests Parīzē var būt citādāks, jo aktīvistu vidū vērojams nogurums.

Kā protesti attīstījās

Protesti sākās 25. septembrī Parīzes piepilsētās Ildefransas reģionā un izplatījās citās pilsētās. Skolēni rīkoja demonstrācijas pie skolām, protestējot pret neapmierinošu izglītības kvalitāti, bet 1. oktobrī viņiem pievienojās universitāšu studenti. Oktobrī iesaistījās arī citas sabiedrības grupas, protestējot pret dzīves dārdzību, mājokļu nepieejamību, zemu atalgojumu un sliktu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.

Sestdien, 17. oktobrī, protesti vairākās pilsētās pārauga pēdējos gados nepieredzētā vardarbībā. Maskās tērptu jauniešu grupas Parīzē, Marseļā, Lionā, Bordo un citur sadūrās ar policiju, izlaupīja veikalus un izraisīja ugunsgrēkus. Limožā aizdedzināta 19. gadsimta mērija. Policija arestēja vairāk nekā 2500 cilvēku, bet aptuveni 1000 policistu un žandarmu guva ievainojumus. Pēc nemieriem daudzviet Francijā ieviesta komandantstunda, lai novērstu pulcēšanos.