Francijā pirmo reizi cilvēkam konstatēts Šamondas vīruss, inficētais vīrietis miris

Francijā konstatēts pirmais zināmais gadījums, kad cilvēks inficējies ar Šamondas vīrusu, kas līdz šim galvenokārt atklāts lauksaimniecības dzīvniekiem. Inficētais vīrietis šomēnes miris, un izmeklēšana turpinās, lai noskaidrotu, vai infekcija veicināja viņa nāvi. Par to vēsta britu laikraksts "The Guardian". Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), ES aģentūra, kas uzrauga infekcijas slimības, apstiprinājis, ka tas ir pirmais atzītais cilvēka inficēšanās gadījums ar šo vīrusu.

Kas ir Šamondas vīruss

Vīruss pieder bunjavīrusu grupai un izplatās ar inficētu sīko asinssūcēju kukaiņu, knišļu, kodumiem. Liellopiem, aitām un kazām tas var izraisīt caureju, apetītes zudumu un piena izslaukuma samazināšanos, kā arī būt saistīts ar spontāniem abortiem un iedzimtām anomālijām jaundzimušiem dzīvniekiem.

Iepriekš vīruss konstatēts lauksaimniecības dzīvniekiem ārpus Eiropas, bet Eiropas mājlopiem tas pirmoreiz atklāts šovasar. Austrijas Veselības un pārtikas nekaitīguma aģentūra norāda, ka vīrusa ģenētiskais materiāls atrasts arī Šveicē un Vācijā, zirgu smadzenēs pēc dzīvnieku nāves, kam bijuši neiroloģiski simptomi.

Pacienta stāvoklis

Vīrietis jau iepriekš bijis smagi slims, un viņam bija novājināta imūnsistēma, tāpēc pagaidām nav skaidrs, vai vīruss izraisīja vai veicināja nāvi. Francijas iestādes uzskata, ka pacienta neiroloģiskās komplikācijas, visticamāk, bija saistītas ar infekciju.

Ekspertu vērtējums

Liverpūles Universitātes pandēmiju institūta direktors profesors Toms Solomons uzsver, ka draudi plašākai sabiedrībai šobrīd šķiet ļoti nelieli. Viņaprāt, tas, ka vīruss daudzus gadus cirkulē dzīvnieku vidū, bet pirmais cilvēka gadījums atzīts tikai tagad, liecina par ārkārtīgi retu pārnešanu uz cilvēkiem. Joprojām nav zināms, vai var inficēties veseli cilvēki bez simptomiem, kādas pazīmes infekcija izraisa un cik bieži tā noved pie smagas saslimšanas.

Glāzgovas Universitātes Vīrusu izpētes centra pētnieks Bens Brenans norāda, ka nav pierādījumu par noturīgu vīrusa pārnešanu no cilvēka uz cilvēku. Atklājums esot pelnījis turpmāku izpēti un uzraudzību, taču lielākajai daļai cilvēku nav iemesla mainīt ikdienas paradumus.