Francijā protesti pret dzīves dārdzību pārauguši nekārtībās; Kossovičs: dusmas ir izlaistas
Francijā masveida protesti pret dzīves dārdzību un sabiedrisko pakalpojumu stāvokli pārgājuši veikalu izlaupīšanā un sadursmēs ar policiju. Rīgas domes deputāts Mārtiņš Kossovičs TV24 raidījumā pauda, ka vardarbība nedrīkst aizēnot protestu pamatiemeslu.
Francijā pēdējās nedēļās vērsti protesti pret dzīves dārdzību un problēmām sabiedriskajos pakalpojumos vairākās pilsētās pārauguši nekārtībās, veikalu izlaupīšanā un sadursmēs ar policiju. Notikumus TV24 raidījumā “Preses klubs” komentēja Rīgas domes deputāts, “Progresīvo” frakcijas vadītājas vietnieks un uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs. Viņš uzskata, ka vardarbība nedrīkst aizēnot protestu sākotnējo iemeslu, taču nešaubās, ka būtiskas politiskas izmaiņas var arī nesekot.
Kā protesti auga
- oktobrī demonstrācijās visā Francijā piedalījās simtiem tūkstošu cilvēku. Kustība sākās skolēnu vidū, kuri iebilda pret sliktiem apstākļiem izglītības iestādēs. Vēlāk tai pievienojās arodbiedrības, “dzelteno vestu” kustības dalībnieki un cilvēki, kurus uztrauc cenu kāpums un pirktspējas samazināšanās.
Par notikumiem starptautiskie mediji raksta, ka protestu centrā bijuši cenu pieaugums, degvielas izmaksas, pirktspējas kritums un neapmierinātība ar sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Nekārtības pilsētās
Daļa demonstrāciju pārauga vardarbībā. Parīzē tika izdemolēti un izlaupīti vairāki veikali, tostarp luksusa zīmolu “Céline” un “Dior” tirdzniecības vietas. Nekārtības notika arī Lionā, Marseļā, Bordo un citviet, tika dedzinātas ēkas un automašīnas. Policija aizturēja vairāk nekā tūkstoti cilvēku, un vēlākajās dienās aizturēto skaits vēl palielinājās. Francijas varasiestādes vardarbību saista ar radikālām grupām un cilvēkiem, kuri protestus izmantojuši laupīšanai.
Kossoviča vērtējums
Kossovičs norādīja, ka sociālajos tīklos notikumi tiek rādīti ļoti atšķirīgi: vieni ieraksti akcentē skolēnus un studentus ar sociāliem un ekonomiskiem prasījumiem, citos dominē video ar izlaupītiem veikaliem un degošām automašīnām. “Katrs šos protestus atspoguļo no tā skatu punkta, kas viņam šķiet pieņemamāks vai kam viņš vairāk tic,” sacīja deputāts.
Viņš uzsvēra, ka katram no tūkstošiem ielās izgājušo, visticamāk, ir sava motivācija, taču protestu pamatā bija dzīves dārdzība. Politiskas pārmaiņas viņš prognozē skeptiski: “Man liekas, tā būs tāda tvaika nolaišana. Dusmas ir izlaistas.”
Varasiestāžu rīcība
Pēc vardarbības Francijas valdība vairākās vietās ieviesusi nakts komandantstundu un pastiprinājusi policijas klātbūtni. Varasiestādes gatavojas jaunām demonstrācijām, jo neapmierinātība ar dzīves dārdzību un valsts ekonomisko situāciju nav mazinājusies.
