Francijā sākušies plaši protesti pret dzīves dārdzību un izglītības problēmām

Sestdien, 17. oktobrī, visā Francijā sākušās plašas demonstrācijas pret dzīves dārdzību, sociālo nevienlīdzību un sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos. Kā vēsta britu laikraksts "The Guardian", protestiem, kas sākotnēji izcēlās skolēnu neapmierinātības dēļ, pievienojušās arī arodbiedrības un "dzelteno vestu" kustības pārstāvji. Šī kustība Francijā izveidojās 2018. gadā, protestējot pret sociālo netaisnību un dzīves dārdzību.

Dalībnieki pieprasa lielākus valsts ieguldījumus izglītībā, algu un pensiju palielināšanu un dzīves dārdzības mazināšanu. Visā valstī plānoti simtiem pasākumu, kuros paredzēta desmitiem tūkstošu cilvēku dalība.

Situācija pilsētās

Vairākās pilsētās demonstranti bloķējuši ielas. Marseļā protestu laikā aizdedzinātas atkritumu tvertnes un izdemolēts pašvaldības policijas iecirknis. Parīzē izvietoti pastiprināti policijas spēki, īpaši pie Elizejas laukiem un Triumfa arkas, bet pēc policijas pieprasījuma slēgtas vairākas metro stacijas, tostarp prezidenta pils, parlamenta un valdības ēku tuvumā.

No skolām līdz valsts mēroga kustībai

Protestu vilnis septembrī sākās Parīzes ziemeļu priekšpilsētu skolās, kur skolēni pauda neapmierinātību ar skolotāju trūkumu un sliktu izglītības iestāžu infrastruktūru. Vietējās demonstrācijas pakāpeniski pārauga plašākā kustībā. Protestus atbalsta arī viena no Francijas lielākajām arodbiedrībām CGT, kas aicina palielināt algas un pensijas, samazināt cenas un aizsargāt sabiedriskos pakalpojumus.

Sadursmes ar policiju

Pēdējo nedēļu laikā skolēnu protestus pavadījušas sadursmes ar policiju. Pēc "The Guardian" datiem, aizturēti tūkstošiem cilvēku, simtiem guvuši ievainojumus, bet vairākās skolās izcēlušies ugunsgrēki. Sašutumu izraisījuši atsevišķu pusaudžu smagie ievainojumi. Pēc tam, kad 15 gadus vecs jaunietis zaudēja plaukstu, iekšlietu ministrs Lorāns Ninježs apturēja viena veida policijas trokšņa granātu izmantošanu pret jaunajiem demonstrantiem.

Varasiestāžu reakcija

Prezidents Emanuels Makrons piektdien aicināja ievērot mieru un cienīt cilvēkus un īpašumu. Viņš norādīja, ka tiesības protestēt ir nostiprinātas konstitūcijā, bet tās nenozīmē tiesības kaitēt citiem. Ninježs brīdināja par iespējamu vardarbības eskalāciju: sestdien gaidāmi simtiem pasākumu un vairāk nekā 80 gājieni.