sestdiena, 2026. gada 24. oktobris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 24. oktobris 09:56

Francijā skolēnu protesti pārauguši plašos nemieros

Francijā 17. oktobrī vismaz 550 tūkstoši cilvēku piedalījās protestos, kas sākās kā liceju audzēkņu un studentu akcija pret izglītības sistēmas problēmām. Demonstrācijas pārauga grautiņos, un analītiķi velk paralēles ar 1968. gadu.

Foto: Diena

Francijā 17. oktobrī notika plaši protesti, kas, pēc oficiālajiem datiem, pulcēja vismaz 550 tūkstošus cilvēku. Demonstrācijas pirms nepilna mēneša sāka liceju audzēkņi un studenti, neapmierināti ar izglītības sistēmas problēmām. Vēlāk tām pievienojās arodbiedrības, dzelteno vestu kustība un citi ar prezidenta Emanuela Makrona un premjerministra Sebastjēna Lekornī politiku neapmierinātie. Daudzviet protesti pārauga grautiņos, automašīnu dedzināšanā un veikalu izlaupīšanā.

Prasības un budžeta krīze

Valdības mēģinājumi situāciju nomierināt panākumus nesniedza. Izglītības ministrs Eduārs Žefrē 8. oktobrī paziņoja, ka uz licejiem skolotāju trūkuma mazināšanai nosūtīs trīs tūkstošus aizstājēju, taču protestētāju skaits turpināja augt. Liceju audzēkņu arodbiedrību savienība pieprasīja 10 miljardus eiro skolu remontam un jaunu skolotāju pieņemšanai, kā arī 150 tūkstošus jaunu mācību vietu, kas izmaksātu vēl aptuveni piecus miljardus eiro.

Šādas prasības ir grūti izpildāmas, jo valsts atrodas budžeta krīzē. Makrona prezidentūras laikā valsts parāds pieaudzis no 2,2 līdz 3,6 triljoniem eiro, jeb 119% no iekšzemes kopprodukta. Parāda apkalpošanai šogad paredzēti aptuveni 80 miljardi eiro, bet aizsardzībai – 57 miljardi.

Aizturētie, ievainotie un zaudējumi

Līdz šīs nedēļas sākumam aizturēti vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku, no tiem ap 2,5 tūkstoši – 17. oktobrī. Vairāk nekā 80% aizturēto ir nepilngadīgie. Pēc premjera teiktā, sadursmēs cietuši aptuveni tūkstotis policistu, un viens policists miris. Viens students zaudējis plaukstu asaru gāzes granātas sprādzienā. Oficiāla apstiprinājuma ziņām par bojāgājušu demonstrantu nav.

Jau notiesāti 150 nemieru dalībnieki, vēl 800 stāsies tiesas priekšā, bet izmeklēšanā iesaistīti 200 izmeklētāji. Pašvaldības drīkst noteikt komandantstundu rajonos, kur iespējami jauni grautiņi. Nodegusi Limožas mērijas 143 gadus vecā ēka un Lionas Tūrisma centrs, cietušas arī Marseļa, Nica un Parīzes centrs. Provizoriski izlaupīti un izdemolēti ap 1,5 tūkstoši veikalu un vismaz 3000 mazāku tirdzniecības vietu.

Kas gaidāms

Makrons solīja nodrošināt kārtību un sodīt vainīgos, bet Lekornī uzdots meklēt risinājumus izglītības jomā. Prezidentu kritizēja, jo 17. oktobrī viņš ar dzīvesbiedri apmeklēja Selīnas Dionas koncertu. Jaunas demonstrācijas izsludinātas šajā nedēļas nogalē, bet 3. novembrī – vispārējs streiks. Līdzīgi, taču mazāki protesti notikuši arī Itālijā un Beļģijā, un daži analītiķi velk paralēles ar 1968. gadu.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā