Francijā skolēnu protesti pret sliktajiem skolu apstākļiem izraisījuši vardarbību un politisku cīņu
Kopš pagājušā mēneša beigām Francijā simtiem tūkstošu licejistu protestē pret pedagogu trūkumu un nolietotām skolu ēkām. Neraugoties uz valdības solījumiem, protesti turpinās, un tiem pievienojušies arī skolotāji.
Francijā kopš pagājušā mēneša beigām simtiem tūkstošu skolēnu protestē pret pedagogu trūkumu un nolietotajām telpām licejos — vidusskolās, kurās mācās 15–18 gadus veci jaunieši. Demonstrācijas, kas vietumis kļuvušas vardarbīgas, notiek laikā, kad valstī tuvojas prezidenta vēlēšanas, un tās kļuvušas par politiskās sāncensības tēmu.
Kā viss sākās
Protesti aizsākās Antuāna de Sent-Egziperī liceja skolā Parīzes nabadzīgajā piepilsētā Kretejā. Sociālajos tīklos izplatījās video ar žurkām skolu gaiteņos, salauztiem tualešu podiem, caurumiem sienās un pelējumu uz griestiem. Skolēni sūdzas arī par garām mācību dienām, pārpildītām klasēm un nepopulāru augstskolu uzņemšanas sistēmu. Skolotāja Marina Monēna stāsta, ka stundas bieži sākas pulksten 8 un beidzas līdz pat 18, bet klasēs mēdz būt 35 skolēni.
Valdība otrdien paziņoja, ka gājienos piedalījušies 250 000 cilvēku, arodbiedrības min aptuveni pusmiljonu. Ceturtdien valdība solīja papildu 3000 aizvietojošo skolotāju, bet premjerministrs Sebastjēns Lekornī apsolīja līdz oktobra beigām izziņot rīcības plānu. Skolēni šos solījumus uzņēmuši skeptiski.
Aresti un ievainojumi
Pēc iekšlietu ministrijas datiem, aizturēti gandrīz 7000 cilvēku, vairāk nekā 85% no viņiem ir bērni. Pēdējo trīs nedēļu laikā ievainoti vairāk nekā 700 policistu. Cilvēktiesību organizācijas un arodbiedrības policiju apsūdz pārmērīgā spēka pielietošanā pret nepilngadīgajiem; ievainoti vismaz 200 skolēnu un vairāki desmiti skolotāju. Lensā 15 gadus vecam zēnam eksplodējis granātas lādiņš rokā, un notikuma apstākļi vēl tiek skaidroti atšķirīgi. Policijai tagad aizliegts skolu protestos izmantot trieciengranātas.
Politiskā ietekme
Īpaši labējās Nacionālās apvienības līdere Marēna Lepēna, kura vadās 2027. gada prezidenta vēlēšanu aptaujās, nosodījusi postījumus skolās un ierosinājusi, ka remonta izmaksas jāsedz vandāļu vecākiem. Kreisais politiķis Žans Līks Melanšons protestus atbalsta, un to piesaista 1968. gada nemieriem. Valdībai problēmu sarežģī valsts parāda apkalpošanas izmaksas, kas jau pārsniedz pamata izglītības budžetu; 2027. gada budžeta projektā izglītībai paredzēts 1,7% pieaugums.
