Francijā skolēnu protestiem pievienojas arodbiedrības, iesaistoties desmitiem tūkstošu cilvēku

Francijā norisinās valsts mēroga protesti, kuros skolēni un arodbiedrības pieprasa risinājumus skolu finansējuma problēmām, skolotāju trūkumam un sliktajiem mācību apstākļiem. Protesti sākās septembra beigās Parīzes nomalēs un ātri izplatījās pa visu valsti.

Otrdien ielās devās desmitiem, iespējams, pat simtiem tūkstošu cilvēku. Viena no lielākajām arodbiedrībām CGT paziņoja, ka akcijās piedalījušies vairāk nekā 260 000 cilvēku — un šajā skaitā nav ieskaitīta Parīze, kur gājiens sākās vēlāk otrdien, raksta Le Monde.

Politiskā dimensija

Kreiso populistu līderis Žans Lika Melanšons aicinājis savus atbalstītājus piedalīties otrdienas akcijās. Viņš paudis, ka Francijā notiek spēcīgākā skolēnu un studentu kustība kopš 1968. gada maija, kad līdzīgi mēroga protesti radikāli pārveidoja Francijas sabiedrību. Pēc Melanšona vārdiem, taupības politika un budžeta samazinājumi gan izglītībā, gan citos sabiedriskajos pakalpojumos ir noveduši sistēmu gandrīz līdz sabrukumam.

Melanšona politiskie oponenti viņu vaino asā retorikā, kas, viņuprāt, saasina politisko situāciju un veicina vardarbību. Premjerministra Sebastiāna Lekornī kabinets paziņojis, ka valdība un izlūkdienesti uzskata — Melanšona partija un tās sabiedrotie veicinājuši protestu kustības pieaugumu. 75 gadus vecais Melanšons šos apsūdzības noraidījis kā absurdas un pats vainojis policiju pārmērīgas vardarbības lietošanā.

Jaunākie protesti padziļina Francijas politisko krīzi. Melanšons protestos redz iespēju nostiprināt savas pozīcijas nākamā gada prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, jo īpaši jauniešu vidū. Jaunākās aptaujas rāda, ka aptuveni 47 procenti respondentu, kas jaunāki par 35 gadiem, plāno balsot par Melanšonu. Aptaujas arī liecina, ka Melanšons varētu nokļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kur viņam pretī stātos labējo populistu līdere Marina Lepēna.