Francijā strīdas, kas vainojams pēc sestdienas nemieriem un kādi secinājumi izdarāmi
Pēc 17. oktobra nemieriem Francijā, kuros izlaupīti vairāk nekā 3000 veikalu, politiķi savstarpēji apsūdz viens otru, bet studenti noraida apgalvojumus par manipulāciju. Parlamenta priekšsēdētāja piedāvā izmeklēšanu, bet prezidenta vēlēšanas notiks pēc sešiem mēnešiem.
Francijā sestdien, 17. oktobrī, pēc vairāku nedēļu studentu protestiem Parīzes nomalēs izcēlās vardarbīgi nemieri un masveida izlaupīšana. Pēc Francijas mediju ziņām, aplaupīti vairāk nekā 3000 veikalu un uzņēmumu. Politiķi tagad strīdas par vainīgajiem, un tas notiek sešus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām, tāpēc strīds tieši ietekmē valsts politisko cīņu.
Kas notika
Nacionālās asamblejas (Francijas parlamenta apakšpalātas) priekšsēdētāja Jaēla Brauna-Piveta ierosinājusi parlamentāru izmeklēšanu par nemieriem un to organizēšanu. Daudzviet valstī uz ēkām bija redzams anarhistu simbols — melnā aplī ievilkts burts A. Plašu publicitāti guvis video, kurā jauni vīrieši melnā ar sejām aizsegtām šalles atribūtiem šķietami uzbrūk policijas furgoniem ar lieliem āmuriem vai mačetēm.
Laikrakstā Le Figaro publicētā izlūkdienestu atskaitē no 29. septembra teikts, ka studentu savienības un radikāli kreisās kustības manipulē ar demonstrācijām, bet kreisā partija «Nepakļāvīgā Francija» (LFI) vardarbību izmanto kā vēlēšanu stratēģiju pirms 2027. gada vēlēšanām. Izlaupīšana, šķiet, lielā mērā bijusi oportūnistiska: daļa jauniešu zagtās preces, tostarp dizaineru kedas, mēģināja pārdot internetā. Tirdzniecības platformas sola sadarboties ar iestādēm, policija pārbauda videonovērošanas un sociālo tīklu materiālus, bet prezidents Emanuels Makrons apsolījis saukt vainīgos pie atbildības.
Politiskā vainošana
Premjerministrs Sebastjēns Lekornī un iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess vaino «ultrakreisos». LFI līderis Žans Līks Melanšons to kategoriski noraida un premjeru apsūdz haosā, pieļaujot, ka tas ļāva vardarbībai attīstīties. Marina Lepēna no pretimigrācijas partijas «Nacionālā apvienība», kas aptaujās ir līdere, vainoja Melanšonu un valdību. Iekšlietu ministrs atzina, ka uz ielām bija par maz policistu, un Makrons pieprasījis skaidrojumus un jaunu policijas stratēģiju.
Studentu savienības FSE pārstāve Lisa Kordā noraidīja apgalvojumus par politiķu iespaidu. Bijušais premjers Gabriels Atals aicināja uz izvēlētu sociālo tīklu atslēgšanu, bet Beļģijas iekšlietu ministrs Bernārs Kentēns brīdināja par vardarbības «TikTokizāciju».
Protesti noritējuši arī Itālijā, Portugālē, Albānijā un Beļģijā. Pew aptauja liecina, ka ar demokrātiju neapmierināti 69 % francūžu.
