Francijā trešo nedēļnnogali norisinājušies galvenokārt mierīgi protesti, ielās izgājuši ap 320 000 cilvēku

Sestdien, 31. oktobrī, Francijā trešo nedēļnogali pēc kārtas notika valsts mēroga protesta akcijas pret dzīves dārdzību un pasliktinošos sabiedrisko pakalpojumu stāvokli. Lielākoties demonstrācijas noritēja mierīgi, taču vakarā to noslēgumā Parīzē un citās pilsētās izcēlās sadursmes. Iestādes brīdina, ka nemieri var turpināties naktī, jo notiek Helovīna svinības.

Protestu viļņa pamatā ir 17. oktobra nemieri un izlaupīšana, kas pārsteidza drošības spēkus un nodarīja postījumus veikaliem, valsts ēkām un uzņēmumiem visā valstī.

Dalībnieku skaits un drošības situācija

Saskaņā ar Francijas Iekšlietu ministrijas datiem sestdien visā valstī piedalījās 320 000 cilvēku, tostarp 70 000 Parīzē. Organizatori lēš, ka dalībnieku bija gandrīz pusmiljons. Iepriekšējā sestdienā ministrija skaitīja 410 000, bet 17. oktobrī — 550 000 protestētāju.

Parīzes gājiena beigās kārtības sargi izklīdināja nelielas nemiernieku grupas. Lionā, Francijas trešajā lielākajā pilsētā, un Tulūzā valsts dienvidrietumos tika izmantota asaru gāze. Marselā spriedze bija pēc neatļautām akcijām, taču līdz naktij situācija nomierinājās.

Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess žurnālistiem sacīja, ka drošības spēki saglabāja kontroli, aizsargāja pilsētu centrus un uzturēja sabiedrisko kārtību, taču policija saskārusies ar lielu vardarbību. Viņš norādīja, ka ir aicinājumi uz dumpi Helovīna naktī, un solīja stingru reakciju. Iestādes brīdinājušas, ka maskas var izmantot, lai slēptu nemiernieku identitāti.

Protestētāji un politiskais konteksts

Protesti sākās septembra beigās, kad prezidenta Emanuela Makrona mazākuma valdība uzsāka sarunas par 2027. gada budžetu. Studenti, neapmierināti ar skolu stāvokli, pārpildītām klasēm un uzņemšanu augstskolās, kam pievienojušās arodbiedrības un dzeltenās vestes kustība, pieprasa risinājumus dzīves dārdzībai, augstām degvielas cenām un inflācijai. Valdības solījumi reformēt izglītību un mazināt degvielas izmaksas neapmierinātību nav remdējuši.

Piektdien reitingu aģentūra Fitch negaidīti pazemināja Francijas parāda perspektīvu uz negatīvu. Valsts parāds tuvojas 120% no iekšzemes kopprodukta. Tirdzniecības un rūpniecības kamera lēš, ka mazumtirgotāju zaudējumi trīs nemieru nedēļās pārsniedz vienu miljardu eiro.