Francijā un Spānijā plosās jauniešu protesti par mājokļiem un izglītību

Spānijā desmitiem tūkstošu cilvēku ap 50 pilsētās izgājuši ielās, protestējot pret mājokļu krīzi. Madrides Puerta del Sol laukumā izveidojies protesta telšu nometne, kur demonstranti pauž sašutumu par nekustamā īpašuma spekulāciju un pieaugošajām īres maksām. Par protestu dedzinātāju kļuva 87 gadus vecas sievietes izlikšana no mājokļa pēc tam, kad investīciju fonds paaugstinājis viņas īres maksu par 230%. Pēdējā desmitgadē īres maksas Spānijā pieaugušas par 80%, un vienistabas dzīvokļa īre vairākos gadījumos sasniedz veselu mediānās algas apmēru.

Francijā savukārt vidusskolēni jau nedēļām konfliktē ar policiju, protestējot pret ilgajām mācību stundām, nenokomplektētu pedagogu skaitu, sabrukstošām klasēm un neskaidru augstskolu uzņemšanas sistēmu. Pirmdien protesti un vairāk nekā 5000 aizturēšanu novedušas pie aptuveni 500 vidusskolu slēgšanas.

Politiskā spiediena sekas

Abas valstu valdības ir ierobežotā situācijā. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pirmdien izsludinājis pirmstermiņa vēlēšanas pēc tam, kad labējās partijas noraidījušas viņa ārkārtas mājokļu likumprojektu. Francijas premjerministrs Sebastiāns Lekornī aicinājis vietējās pašvaldības prioritāri risināt skolotāju trūkumu un sasaucis steidzamas sanāksmes par skolu ēku remontu.

Situāciju aktīvi izmanto gan radikāli kreisās, gan labējā populisma partijas. Francijā Žana Lika Melanšona kreisais spārns atklāti nostājies protestētāju pusē, savukārt Marīnas Lepēnas Nacionālā apvienība izmanto barikāžu dedzināšanas kadrus, apsūdzot centristus pārmērīgā vardarbības tolerēšanā. Spānijā kreisās partijas Podemos un Sumar vainu uzvēlušas nekontrolētam finanšu kapitālismam, bet labējā Vox atbalstījusi konservatīvo Partido Popular, bloķējot Sančesa likumprojektu.

Analītiķi brīdina, ka šāda spiediena krustugunī valdošās koalīcijas zaudē politisko leģitimitāti jauniešu acīs, kuri vairs neuzskata, ka pašreizējā sistēma garantē ne pieejamus mājokļus, ne funkcionējošu izglītību.