Francijas apelācijas tiesa lems par Lepēnas dalību prezidenta vēlēšanās

Francijas galēji labējās partijas Nacionālā apvienība (RN) līdere Marina Lepēna gaida Parīzes apelācijas tiesas lēmumu, kas izšķirs viņas iespējas kandidēt 2027. gada prezidenta vēlēšanās. Lepēna pārsūdz 2025. gadā piespriesto spriedumu, kurā viņa tika atzīta par vainīgu Eiropas Parlamenta līdzekļu piesavināšanā, lai apmaksātu partijas darbiniekus. Šī notiesāšana uz pieciem gadiem liedza viņai ieņemt valsts amatus.

Lai gan attaisnošana tiek uzskatīta par maz ticamu, tiesa var samazināt sodu, ļaujot Lepēnai kandidēt. Ja spriedums paliks spēkā prokuratūras prasītajā apmērā – četru gadu cietumsods, 100 000 eiro naudas sods un piecu gadu aizliegums ieņemt amatus –, Lepēna nevarēs piedalīties vēlēšanās.

Lepēna trīs reizes jau kandidējusi prezidenta vēlēšanās, un pēdējā mēģinājumā 2022. gadā viņas popularitāte ievērojami pieauga. Aptaujās viņa ir skaidra līdere gan pirmajā, gan otrajā kārtā. Lepēna februārī izteicās, ka gadījumā, ja prokuratūras prasības tiks apmierinātas, viņa nevarēs kandidēt.

Daudzi novērotāji uzskata, ka Lepēnas vaina apelācijas procesā jau ir pierādīta un tiesneši, visticamāk, sekos prokuratūras ieteikumiem. Tomēr spiediens uz tiesu ir liels, īpaši pēc tā dēvētās „Lyhanna lietas” – vardarbīgās 11 gadus vecas meitenes slepkavības, kas izraisījusi diskusijas par tiesu sistēmas politizāciju.

Ja Lepēnai tiks liegts kandidēt, RN kandidāts, visticamāk, būs viņas 30 gadus vecais protežē Žordans Bardella. Viņš jau ir sācis gatavoties vēlēšanām: veidojis starptautiskos kontaktus, ticies ar Polijas konservatīvajiem līderiem un izteicis atšķirīgus viedokļus par pensiju reformu. Bardella pat aptaujās dažkārt apsteidzis Lepēnu.

RN atbalstītāji cer, ka tiesa ļaus Lepēnai kandidēt vai vismaz samazinās aizlieguma laiku. Tomēr daudzi jau samierinājušies, ka Bardella būs partijas kandidāts. Tiesas lēmums būs izšķirošs ne tikai 2027. gada vēlēšanām, bet arī Francijas politiskajai nākotnei.