Francijas Nacionālā apvienība vēsturiski nostiprinās Senātā
Marina Lepēna vadītā Nacionālā apvienība svētdien Senāta vēlēšanās iegūst rekordskaitu vietu, veidojot pirmo pilnvērtīgu grupu augšpalātā mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām.
Francijas galēji labējā partija Nacionālā apvienība (RN) kopā ar sabiedrotajiem svētdien piedzīvoja spēcīgu izaugsmi netiešajās Senāta vēlēšanās, iegūstot rekordlielas 14 vietas 348 vietu lielajā, labējo spēku dominētajā augšpalātā. Tas nozīmē partijas pārstāvības apmēram četrkāršošanu un pirmo reizi ļauj tai pārsniegt 10 vietu slieksni, kas nepieciešams parlamentārās grupas veidošanai Senātā.
RN prezidentes amata kandidāte Marina Lepēna rezultātus nosauca par "historisku uzvaru". Vietējie ievēlētie amatpersonas reizi trīs gados balso par pusi Senāta locekļu, kuri savus amatus ieņem uz sešiem gadiem.
Partija, tolaik zināma kā Nacionālā fronte, Senātā pirmo reizi iekļuva 2014. gadā ar divām vietām, bet 2023. gadā iegūta trīs vietas. Svētdien tika ievēlēti deviņi jauni RN senatori, papildinot trīs, kas ievēlēti 2023. gadā. Vēl divas vietas ieguva Ērika Siotti vadītās sabiedrotās partijas Union of the Right for the Republic (UDR) pārstāvji.
Grupas veidošana un konteksts
RN priekšsēdētājs Žordāns Bardella paziņoja, ka partijas senatori kopā ar UDR sabiedrotajiem veidos vienotu parlamentāro grupu. Siotti 2024. gadā izstājās no centriski labējās partijas Les Républicains (LR) pēc tam, kad aicināja veidot aliansi ar galējo labo.
Senāta ilggadējais LR priekšsēdētājs, 77 gadus vecais Žerārs Laršē, gaidāms tikt pārvēlēts nākamnedēļ.
Lepēna cer uz savām līdz šim labākajām izredzēm iegūt varu nākamā gada vēlēšanās, kad noslēdzas centriski labējā prezidenta Emanuela Makrona otrais un pēdējais pilnvaru termiņš. RN pēc Makrona sasauktajām pirmstermiņa vēlēšanām 2024. gadā kļuva par lielāko atsevišķo partiju Nacionālajā asamblejā, tomēr tā neieguva parlamentāro vairākumu un atpalika no kreisā spārna alianses Jaunā Populārā Fronte.
