Francijas parlaments balsos par miljoniem neapstiprināto strādnieku legalizāciju
Francijas Nacionālajā asamblejā 19. novembrī balsos par sociālistu priekšlikumu legalizēt aptuveni 300 000–400 000 Francijā strādājošu migrantu bez dokumentiem. Likumprojekts visticamāk netiks pieņemts, taču tam ir nozīme prezidenta vēlēšanu kampaņā.
Francijas parlamenta apakšpalāta Nacionālā asambleja 19. novembrī balsos par Sociālistiskās partijas ierosinājumu piešķirt legālu statusu aptuveni 300 000–400 000 migrantu, kuri strādā Francijā bez nepieciešamajiem dokumentiem. Ierosinājumu iesniedzis sociālistu deputāts Pols Kristofls (Paul Christophle). Visticamāk, tas netiks pieņemts, bet politiski tam ir nozīme gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.
Kam paredzēts statuss
Legālu statusu varētu iegūt cilvēki, kuri Francijā bez pienācīgiem dokumentiem nostrādājuši vairāk nekā sešus mēnešus. Priekšlikuma autors atsaucas uz Spānijas premjerministru Pedro Sančesu, kurš, pēc dokumenta teksta, izvēlējies nodrošināt ārzemniekiem likumīgu iespēju dzīvot un strādāt, nevis veltīgi mēģināt kontrolēt migrācijas plūsmas. Šogad Spānija nolēma legalizēt pusmiljonu migrantu, kuri var pierādīt vismaz piecu mēnešu uzturēšanos valstī, nodarbinātību vai ģimenes saites ar Spāniju un kuriem nav kriminālsoda.
Vēlēšanu aprēķins
Balsojumu, domājams, atbalstīs kreisi centriskais prezidenta kandidāts Rafaels Gluksmans (Raphaël Glucksmann), kurš līdzīgu soli jau atbalstījis vairākās intervijās. Viņa kampaņa vēlas atšķirties gan no centriskajiem kandidātiem Gabriēla Atāla un Eduāra Filipa, gan no radikālo kreiso pārstāvja Žana Lika Melanšona. Kreisi noskaņotie deputāti, visticamāk, balsos vienoti, taču centriski labējie un galēji labējie spēki ir pret.
Gluksmana komandas pārstāvis norādīja, ka Filips amnestiju saista ar Eiropas līmeņa vienošanos, un migrācijas debates palīdzētu viņu atšķirt no šī konkurenta. Kampaņa cer arī piesaistīt Emanuela Makrona vēlētājus.
Aptaujas dati
Pēc Cluster17 aptaujas, ko pasūtījis POLITICO, 29% no tiem, kas 2022. gadā balsoja par Makronu, nākamgad plāno balsot par Gluksmanu, bet 49% par Filipu. Kopumā Gluksmanu atbalsta 13%, Filipu 16%, Melanšonu 18,5%, bet galēji labējo līderi Marinu Lepēnu 33%. Ja neviens pirmajā kārtā negūst vairākumu, divi labākie kandidāti iekļūst otrajā kārtā.
