Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņā galvenā tēma kļūst attieksme pret Ukrainu un Krieviju
Politico Europe apskats rāda, ka divi vadošie Francijas prezidenta amata kandidāti, Marina Lepēna un Žans Liks Melanšons, vēlēšanu uzvaras gadījumā, visticamāk, mainītu Parīzes nostāju pret Ukrainu. Kampaņā pastiprinās arī strīdi par Krievijas prezidentu Putinu un Lepēnas pensiju plānu.

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņā arvien vairāk izskan jautājums par valsts nākamo politiku attiecībā uz Ukrainu. Politico Europe analīzē norādīts, ka abi vadošie kandidāti, galēji labējā līdere Marina Lepēna un Žans Liks Melanšons, uzvaras gadījumā, visticamāk, mainītu Francijas nostāju pret Ukrainu.
Uzbrukumi sāncenšiem
Centriski labējais prezidenta amata kandidāts Filips pēdējā laikā pastiprinājis kritiku pret Lepēnu un Melanšonu, kamēr viņa reitingi krītas. Viņš apsūdzējis abus konkurentus “nevesīgā aizrautībā” ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Par to ziņots 18. novembrī.
Aicinājums uz tikšanos ar Zelenskski
Lepēna ir uzaicinājusi Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski tikties Parīzē vai Briselē. Zelenska birojs 17. novembrī atteicās komentēt, vai viņš šo uzaicinājumu pieņems.
Strīds par pensijām
Tajā pašā dienā Lepēna aizstāvēja savu plānu pazemināt pensionēšanās vecumu. Pēc viņas teiktā, šo pasākumu atsvērtu ietaupījumi un darba devēju finansētas pensiju shēmas. Oponenti izsmējuši viņas ekonomiskās uzticamības trūkumu.
Politico Europe materiāla virsrakstā minēts arī, ka Lepēnas partijas darbību pēta saistībā ar iespējamu informācijas noplūdi no Francijas Iekšlietu ministrijas. Pieejajā avota fragmentā šīs apsūdzības detaļas nav sniegtas, tāpēc tās šeit nav atreferētas.


