Francijas prezidenta vēlēšanu kandidāti pirmoreiz sadūrās debatēs
Septiņi Francijas prezidenta amata pretendenti pirmo reizi tikās kopīgās debatēs Parīzē, taču skaidra uzvarētāja nebija. Kandidāti atklāja dziļas domstarpības par Eiropas politiku, valsts parādu un ekonomikas kursu.
Parīzē uz Rolāna Garro tenisa kortiem notika pirmās šī sezonas Francijas prezidenta vēlēšanu debates, kurās piedalījās septiņi kandidāti — Žans Lika Melanšons, Marina Tondeljē, Rafaels Gliksmans, Gabriels Atals, Eduārs Filips, Bruno Retailo un pašreizējā līdere Marina Le Pena. Pasākumu, kas ievilkās vairāk nekā stundu ilgāk par plānoto, organizēja darba devēju lobija organizācija MEDEF.
Domstarpības par Eiropu
Stundas pēc tam, kad Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena tajā pašā pasākumā aizstāvēja plānu par 2 triljonu eiro apjoma ES tēriņiem, kandidāti atklāja dziļas nesaskaņas par Eiropas nākotni. Filips kritizēja fon der Leienas parakstīto tirdzniecības līgumu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un aicināja Eiropu runāt ar Ķīnu un ASV "varas valodā". Gliksmans pārmeta Francijai, ka tā nav izmantojusi ģeopolitisko situāciju, lai stiprinātu Eiropas stratēģisko autonomiju. Melanšons pauda, ka Francija, viņu ievēlot, "nepakļautos" ES tirdzniecības un ekonomikas noteikumiem, savukārt eiroskeptiskā Le Pena solīja par 5 miljardiem eiro samazināt Francijas iemaksas Briselei.
Le Penas ekonomiskā programma
Pēc tiesas lēmuma jūlijā, kas ļāva Le Penai tomēr piedalīties vēlēšanās, radās neskaidrība par Nacionālās apvienības ekonomisko kursu. Debatēs viņa solīja 125 miljardu eiro apjoma ietaupījumus, samazinot izdevumus imigrācijas jomā un valsts aģentūru skaitu, kā arī atgriezt minimālo pensionēšanās vecumu pie 62 gadiem, atceļot Makrona 2023. gada reformu. Vienlaikus viņa piedāvāja konstitucionālu grozījumu par budžeta deficīta ierobežošanu pēc Vācijas parauga.
Parāds paliek strīda ābols
Neviens kandidāts neapstrīdēja, ka vairāk nekā 3,5 triljonu eiro liels valsts parāds ir nesamērīgs, taču risinājumi atšķīrās — no Melanšona ierosinājuma neatmaksāt Eiropas Centrālās bankas turētās parādzīmes līdz sociālo izdevumu samazināšanai. Centristi Filips un Atals sevi pozicionēja kā stingrus taupības aizstāvjus, taču pretinieki atgādināja par vairāk nekā triljonu eiro parāda pieaugumu kopš Makrona nākšanas pie varas 2017. gadā.
Skaidra uzvarētāja debatēs neizkristalizējās — septiņu kandidātu formāts ar gariem izteikumiem to apgrūtināja. Līdz vēlēšanām atlikuši astoņi mēneši, un cīņa par Elizejas pili paliek atklāta.
