Francijas Senāta vēlēšanās vēsturiskus panākumus gūst ultrakreisā "Nacionālā apvienība"
Francijas ultraparty "Nacionālā apvienība" 27. septembra Senāta vēlēšanās pirmo reizi vēsturē ieguva pietiekami daudz vietu, lai izveidotu savu frakciju augšpalātā. Partijas bijusī līdere Marina Lepēna paziņojumu nosauca par "vēsturisku uzvaru".
Francijas Senāta vēlēšanās, kas notika 27. septembrī, ultraparty "Nacionālā apvienība" un tās sabiedrotie ieguva 14 no 348 vietām, tādējādi pirmo reizi partijas vēsturē pārsniedzot 10 vietu slieksni, kas nepieciešams parlamentārās frakcijas izveidei augšpalātā. Par to ziņo France 24.
Pēc rezultātu paziņošanas partijas bijusī vadītāja un prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna sasniegumu nosauca par "vēsturisku uzvaru".
Kā notika vēlēšanas
Svētdien, 27. septembrī, pusē Francijas departamentu norisinājās vēlēšanas, kurās tika ievēlēti 178 no 348 augšpalātas locekļiem. Tās bija pēdējās vēlēšanas Francijā pirms 2027. gada pavasarī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Senatorus neievēlē tieši iedzīvotāji vispārējā balsojumā — tos ievēlē vairāk nekā 93 000 vēlētāju kolēģija, ko lielākoties veido pašvaldību deputāti. Balsošana notika 58 kontinentālās Francijas departamentos, divos Korsikas departamentos, Gviānā un četrās aizjūras teritorijās. Papildus tika pārvēlēti seši ārvalstīs dzīvojošo francūžu pārstāvji.
Līdz šim augšpalātā dominēja konservatīvā partija "Republikāņi" ar 131 vietu, prezidenta Emanuela Makrona partijai "Atdzimšana" bija 19 vietu, bet "Nacionālajai apvienībai" — vien 3 vietas.
Senāta puse tiek pārvēlēta reizi trīs gados netiešā balsojumā, un senatori amatā paliek sešus gadus.
Aptaujas pirms 2027. gada prezidenta vēlēšanām rāda, ka "Nacionālās apvienības" neformālā līdere Marina Lepēna ar ievērojamu pārsvaru apsteidz konkurentus.
